Lai mainītu atsevišķas koksnes īpašības, koku un koksnes produkciju var apstrādāt ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem. To izmantošanu regulē Eiropas Savienības un nacionālā likumdošana. Ir dažādas metodes, kas ietekmē kokmateriālu noturību, stiprību, formu, krāsu un mitruma uzsūkšanas spēju.
Ķīmiska apstrāde pret sēnīšu infekcijām un kukaiņu bojājumiem
Šāda apstrāde tiek veikta, lai koksni aizsargātu pret dažādām to bojājošām infekcijām – mikroorganismiem, kas izraisa trupi, pelējumu un zilējumu -, kā arī kukaiņiem un kokgraužiem.
Tradicionāli apstrādāšana ar koksnes aizsarglīdzekli ir bijis drošākais veids, lai iegūtu efektīvu aizsardzību pret visa veida koksni bojājošiem organismiem. Koksnes impregnēšanu un apstrādāšanu ar aizsarglīdzekļiem mēdz nošķirt. Impregnēšana notiek rūpnieciski, panākot koksnes aizsarglīdzekļa iesūkšanos dziļi koksnē. Apstrādāšanu parasti veic ar rokām, pārklājot koka virsmu ar aizsarglīdzekli.
Apstrāde aizsardzībai pret uguni
Koka aizdegšanos var aizkavēt ķīmiski – ar tā saucamo aizsarglīdzekli pret liesmām. Tam, pirmkārt, ir nozīme agrīnajā ugunsgrēka stadijā – tā tiek pagarināts laiks līdz telpas aizdegšanās brīdim. Atsevišķos gadījumos telpas aizdegšanos iespējams novērst pilnībā.
Aizsarglīdzekli pret liesmām koksnē var iestrādāt, impregnējot vai pārklājot virsmu, piemēram, ar krāsu. Visbiežāk pret liesmām izmantotās aizsargkrāsas karstumā piebriest un tādā veidā izolē koka virsmu no uguns. Impregnēšana bieži vien sniedz ilgstošu un pietiekamu aizsardzību.
Izmēru stabilizēšana
Koka rukšanas un briešanas samazināšanas metodi sauc par izmēru stabilizēšanu. Tā tiek izmantota tikai specifiskās koksnes lietojuma jomās, piemēram, lai aizkavētu vai novērstu plaisu veidošanos koka skulptūrās.
Cietības palielināšana
Salīdzinājumā, piemēram, ar ozolu, priedes un egles cietība ir relatīvi zema. Koksnes cietību var palielināt, impregnējot koksni ar plastmasas monomēriem, kas pēc tam sacietē. Koksni saspiežot, šūnu dobumi tiek sapresēti kopā un tādējādi paaugstinās blīvums. Šādi apstrādātu koksni var izmantot iekštelpās, piemēram, koka grīdās, lai mazinātu spiediena radītus bojājumus un skrāpējumus.
Apstrāde mitruma atgrūšanai
Koksni var apstrādāt, lai samazinātu tās mitruma uzsūkšanas spēju un spraugu veidošanās draudus.
Virsmas apstrāde ar sedzošu krāsu aptver vienu sistēmu ar dažādiem apstrādes veidiem, kam katram ir sava funkcija. Gruntēšanas uzdevums ir samazināt mitruma uzsūkšanas spēju, stabilizēt koka virsmu un sagatavot to nākamajam apstrādes posmam.
Ar eļļas krāsu apstrādāta virsma pietiekami labi atgrūž ūdeni. Āra apstākļos izmantotu koksni vajadzētu regulāri apstrādāt ar koka eļļu, lai novērstu tās izžūšanu, ūdens uzsūkšanu, plaisu veidošanās draudus un iekrāsojumu.
Ķīmiska iekrāsošana
Koksnes iekrāsošanu dažreiz mēdz dēvēt par ķīmisko beicēšanu. Piemēram, dzelzs vitriola šķīdums koka virsmai dod brūni pelēku toni. Virsma līdzinās novecojušam kokam, tādēļ šo metodi izmanto jauna koka patinēšanai.