Zaļas būvniecības kritērīji – Page 3

Biedrība "Zaļās mājas" 2009. gada maijā uzsākusi projekta "Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instruments (IBANSI)" realizāciju, kas guvis atbalstu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētajā programmā "Vides politikas integrācijas programma Latvijā" un tiek īstenots starpniecībā ar LR Vides ministriju.

Projekta rezultātā līdz 2010. gada decembrim tiks izstrādāta ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas novērtēšanas un sertificēšanas sistēma. Iegūstamais sertifikāts būs kvalitātes apliecinājums ilgtspējīgi būvētām ēkām, kas patērētājiem un projektu attīstītājiem palīdzēs veidot vienotu izpratni par ilgtspējīgas būvniecības piedāvājumu mājokļu tirgū. Sertifikācija iecerēta kā brīvprātīga, trešās neatkarīgās puses auditēta sistēma, kurai līdzīgas šobrīd darbojas daudzās pasaules valstīs.

Projekts ir turpinājums biedrības "Zaļās mājas" 2007. – 2009. gadu aktivitātēm, kad, apvienojot pārstāvjus no arhitektu, būvnieku, projektu attīstītāju, vides aizsardzības organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, citu saistītu nozaru uzņēmumiem un asociācijām, tika panākta konceptuāla vienošanās par vietējiem apstākļiem piemērotiem ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem.

Projekta ietvaros plānots izstrādāt vērtēšanas tehnisko metodiku, pilotstadijā veikt pirmo būvobjektu vērtēšanu un sertificēšanu.

Sīkāka informācija par projekta norisi tiks papildināta www.zalasmajas.lv

Šā
gada oktobrī pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9"
veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli
par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī iespējamajiem risinājumiem un
ikdienas paradumu maiņu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu. Aptaujas
rezultāti norāda uz iedzīvotāju atbalstu klimata izmaiņu samazināšanai,
vienlaikus iezīmējot vairākas iespējas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas
situācijas risināšanai.

92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
novērojuši klimata izmaiņas
91%
respondentu atzinuši, ka globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums
viņiem šķiet aktuāls. 92% aptaujāto atzīst, ka ir personīgi pamanījuši klimata
izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Lūgti atbildēt, kādas tieši izmaiņas pamanītas,
lielākā daļa no aptaujātajiem – 67% novērojuši, ka ziemas kļuvušas siltākas un
īsākas, 12% norāda, ka laika apstākļi vairs neatbilst gadalaikam.

„Nav vairs īstas, sniegiem bagātas ziemas. Tās
nomainījis „mūžīgais slapjdraņķis". (..) Mans bērns nezina, ko nozīmē distanču
slēpes un, ka manā bērnībā ar tādām pavadījām katru nedēļas nogali," komentē
viens no aptaujas dalībniekiem.

Izprot CO₂ izmešu kaitējumu
atmosfērai, bet tikai puse aptaujāto apstiprina personīgo ieguldījumu to
samazināšanai
Kā norāda vairāki zinātniski pamatoti pētījumi, kopš
rūpnieciskās revolūcijas pirmsākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā
ir strauji pieaugušas, galvenokārt uz CO₂ (oglekļa dioksīda) rēķina.* To izprot arī 90% Latvijas
iedzīvotāju, norādot, ka atmosfēras piesārņojums ir ļoti cieši saistīts vai
drīzāk saistīts ar CO₂
izmešiem.

Analizējot
iedzīvotāju atbalstu un personīgo ieguldījumu izmešu daudzuma samazinājumam,
noskaidrots, ka kopumā lielākā daļa 47% mēdz veikt kādas darbības CO₂ izmešu samazinājumam (12% to
attiecina uz katru dienu, 35% – reizēm). Tomēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto
– 41% uz šo jautājumu atbild noliedzoši.

Oglekļa dioksīda izmešu samazinājumu
saredz tiešā veidā, ne pastarpināti
Lūgti
brīvā formā norādīt savas darbības, ko iedzīvotāji saista ar CO₂
samazināšanu, lielākā daļa aptaujāto(62% respondentu) norāda, ka lieto mazāk
vai vispār nelieto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Citas
mazāk populāras atbildes ir – nededzinu atkritumus (9%), šķiroju atkritumus
(6%) un nelietoju pūšamos dezodorantus (6%).

Kā
komentē biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, iespējams,
šādas atbildes skaidrojamas ar iedzīvotāju vizuālu izpratni, ka „jāsamazina
viss, kas acīmredzami izkūp gaisā", sākot no dezodoranta un beidzot ar rūpnīcu
dūmiem. „Šāda veida pieeja, lai gan atbalstāma, tomēr neatspoguļo visu, ko
varam darīt klimata labā. Vienkāršs piemērs: ik dienas veicam dažādus pirkumus.
Izvēles brīdī vērts padomāt, no kurienes šis produkts ir nācis, cik daudz
enerģijas ieguldīts produkta ražošanā, cik tālu tas transportēts, kā
uzglabājams un vai pēcāk ir pārstrādājams, neradot vajadzību pēc jauniem resursiem.
Visi šie faktori ietekmē to, cik liels ir izmešu daudzums, ko rada konkrētais
produkts."

Apstiprina videi draudzīgu produktu
izvēli
Pozitīvāku
skatījumu uz situāciju sniedz aptaujas fakts, kas apliecina, ka lielākā daļa
respondentu (45% gandrīz vienmēr un 10% vienmēr) iepērkoties dod priekšroku
videi draudzīgu produktu un pakalpojumu izvēlei. Lūgti norādīt, kurās produktu
grupās aptaujātie izvēlas videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus,
pārliecinoši lielākā daļa (84% no tiem aptaujātajiem, kas norādīja, ka dod
priekšroku videi draudzīgiem produktiem) atzīmē pārtiku.

„Tas, kā ietekmējam vidi, vislielākajā mērā atkarīgs
no tā, kā pārvietojamies, ko ēdam un kādās mājās dzīvojam. Kā ilgtspējīgas
būvniecības veicinātājs, vēlos izcelt tieši trešo aspektu, kam sabiedrībā
netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības," uzsver A. Bunkšis. Saskaņā ar
aptaujas datiem, tikai 28% no tiem aptaujātajiem, kuri dod priekšroku videi
draudzīgiem produktiem (kopā 55%) apstiprina, ka dod priekšroku videi draudzīgiem
būvmateriāliem.

Jāpārskata vēl neizmantotās iespējas
„Ja
mums patiesi rūp, ko aiz sevis atstājam pārvietojoties, cik kvalitatīvu un
videi draudzīgu pārtiku ēdam, mēs nevaram palikt vienaldzīgi, zinot, cik daudz
enerģijas un neatjaunojamu un nepārstrādājamu resursu tiek patērēts būvējot un
apsaimniekojot ēkas. Īpašu uzmanību tam vajadzētu pievērst publiskajā sektorā,
kur līdz šim zaļā iepirkuma politika tiek īstenota minimāli," norāda A.Bunkšis.

„Aprēķināts,
ka koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju,
lai nodrošinātu CO₂ samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.**
Latvijā, kas bagāta ar atjaunojamiem mežu resursiem, turpinām priecāties par
ēku būvi vai remontu no mākslīgiem materiāliem un apkuri, kas balstīta uz
izsīkstošiem resursiem. Šādi un līdzīgi paradoksi liek domāt, ka ierastie
priekšstati, kā reāli palīdzēt klimatam, ir jāpārskata."

*, ** Izmantoti dati
no Eiropas Parlamenta atbalstītas grāmatas
"Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares
konfederācija (CEI-Bois), 2006.

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

Saskaņā ar biedrības „Zaļās mājas" biedru kopsapulces lēmumu par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēts Andis Bunkšis, kurš līdz šim biedrībā vadījis un arī turpmāk pārraudzīs ilgtspējīgas būvniecības programmu.

Biedrība „Zaļās mājas" turpina aizsāktos projektus ilgtspējīgas būvniecības un videi draudzīgu būvmateriālu popularizēšanas jomā. Biedrība arī pateicas visiem, kas izteikuši līdzjūtību un skumju brīdī bijuši līdzās biedrības bijušo valdes priekšsēdētāju Hariju Jordānu mūžībā pavadot.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

Noslēdzies biedrības „Zaļās mājas" organizētais atklātais iepirkuma konkurss „Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas kritēriju izstrāde." Iepirkuma priekšmets – ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas kritēriju un to ieviešanas sistēmas izstrāde, vērtēšanas kritēriju aprakstošās un skaitliskās formas un elektroniskās matrices izstrāde un adaptēšana Latvijas apstākļiem.

Izvērtējot līdz konkursa pieteikšanās termiņam, š.g. 16. jūnijam, iesūtītos materiālus, iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu neizvēlēt uzvarētāju, bet minētā projekta virzībai turpināt sarunu procedūru ar ieinteresētajiem ekspertiem. „Ilgtspējīgas būvniecības tehnisko kritēriju izstrāde ir ļoti atbildīgs solis ceļā uz ēku novērtēšanas sistēmu, jo tieši pēc raksturojošiem skaitļiem un mērvienībām būs iespējams noteikt projekta atbilstību ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem. Piemēram, no pirmā acu uzmetiena ēka var šķist „zaļa" un ilgtspējīga, taču to, vai tā patiešām ir, varēs noteikt tikai rūpīgi izanalizējot atbilstību visiem ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem. Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu šī posma izstrādi, esam lēmuši neizvirzīt konkursa uzvarētāju, bet sarunu procesā ar ieinteresētajiem speciālistiem pārskatīt piedāvājumu pilnveidošanas iespējas," informē biedrības „Zaļās mājas" ilgtspējīgas būvniecības programmas vadītājs Andis Bunkšis.

Kā ziņots iepriekš, šī gada maijā publiskota ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipu gala redakcija. Ekspertu darba grupas izstrādātie Latvijas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipi ietver norādes, kādām jābūt būvēm, lai tās varētu atzīt par ilgtspējīgām, ar to saprotot vides, sociālo un ekonomisko jautājumu sabalansēšanu, nolūkā veicināt līdzsvarotu attīstību. Biedrības „Zaļās mājas" vadītajā darba grupā piedalījās plašs sabiedrisko un profesionālo organizāciju loks – pārstāvji no arhitektu, būvnieku, projektu attīstītāju, vides aizsardzības organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, citu saistītu nozaru uzņēmumiem un asociācijām. Izstrādātā dokumenta gala redakcija, kā arī sīkāka informācija par darba grupā pārstāvētajām organizācijām pieejama biedrības mājas lapā www.zalasmajas.lv/jaunumi.

Papildus informācijai
Pasaulē tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem un norāda uz pakāpi, kādā šie principi īstenoti. Piemēri – LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) ASV un Kanādā, BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method) Apvienotajā Karalistē un CASBEE (Comprehensive Assessment System for Building Environmental Efficiency) Japānā, Green Star Austrālijā. Iegūtais sertifikāts ir kvalitātes zīme, kas sniedz informāciju par atbilstību ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un palīdz patērētājiem vieglāk orientēties nekustamo īpašumu tirgū.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

Atklāta konkursa "Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas kritēriju izstrāde" nolikums [Word]

Noslēdzoties darbam pie Latvijas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipu gala redakcijas izstrādes, biedrība „Zaļās mājas" izsludina atklātu iepirkuma konkursu „Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas kritēriju izstrāde." Iepirkuma priekšmets ir ilgtspējīgas būvniecības vērtēšanas kritēriju un to ieviešanas sistēmas izstrāde, vērtēšanas kritēriju aprakstošās un skaitliskās formas un elektroniskās matrices izstrāde un adaptēšana Latvijas apstākļiem.

„Šobrīd, kad ekspertu darba grupa panākusi konceptuālu vienošanos, kas ir ilgtspējīga būvniecība un tās pamatprincipi, nepieciešams izstrādāt atbilstošus tehniskos kritērijus un aprēķināšanas metodiku, pēc kuriem ēkas iespējams izvērtēt. Lai nodrošinātu objektīvu vērtēšanu, paredzēts, ka sertificēšanas izpilde tiks auditēta no trešās neatkarīgās puses," stāsta biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns.

Izvērtējot iepirkuma piedāvājumus, kā galvenie kritēriji tiks ņemti vērā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto ekspertu kvalifikācija un prasmes, tehniskā piedāvājuma atbilstība ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem, kā arī finansiālais piedāvājums. Pieteikumus ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas kritēriju izstrādei iespējams iesniegt līdz š.g. 16. jūnijam biedrības „Zaļās mājas" birojā Melnsila ielā 13-3. Sīkāka informācija par pieteikuma sagatavošanas un tā izvērtēšanas nosacījumiem lasāma konkursa nolikumā, kas pieejams biedrības mājas lapā www.zalasmajas.lv/jaunumi.

Ekspertu darba grupas izstrādātie Latvijas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipi ietver norādes, kādām jābūt būvēm, lai tās varētu atzīt par ilgtspējīgām, ar to saprotot vides, sociālo un ekonomisko jautājumu sabalansēšanu, nolūkā veicināt līdzsvarotu attīstību.

Kā ziņots iepriekš, 2007. gada novembrī tika publiskota Ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipu pirmā redakcija. Šī gada pirmajā pusē izstrādāta dokumenta gala redakcija, kas tapusi darba grupā iesaistot vēl plašāku sabiedrisko un profesionālo organizāciju loku – pārstāvjus no arhitektu, būvnieku, projektu attīstītāju, vides aizsardzības organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, citu saistītu nozaru uzņēmumiem un asociācijām.

Darba grupas sastāvs: pārstāvji no RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes, arhitekta J.Pogas biroja, Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas, LR Ekonomikas ministrijas, LR Vides ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Pasaules dabas fonda, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, A/S Hansabanka, SIA „Depo projekts", SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums". Darba grupu vadīja biedrība „Zaļās mājas".

Darba grupa ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipus izstrādāja, analizējot pasaulē esošo pieredzi un ņemot vērā vietējo apstākļu iespējas un specifiku. Pēc kopīgām diskusijām, izvērtēšanas un precizēšanas tapusi dokumenta gala redakcija. Tā iekļauj ilgtspējīgas būvniecības definīciju, astoņus tās pamatprincipus, kā arī izvērtēšanas kritērijus. Izstrādātie pamatprincipi aptver būvniecības dzīves ciklu no plānošanas, celtniecības, apsaimniekošanas, līdz pat būvobjekta demontāžai vai rekonstrukcijai. Galvenā pamatprincipu vadlīnija ir ilgtspējīga attīstība: tiek vērtēts vai ēkas, to būvniecība un apsaimniekošana, ir videi draudzīga, sociāli un ekonomiski izdevīga.

„Darba grupas izstrādātie pamatprincipi sniedz iespēju ilgtspējīgai būvniecībai noteikt „taustāmas" prasības un robežas," skaidro darba grupas vadītājs, biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs H. Jordāns. „Ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipu ievērošana būs brīvprātīgi uzlikta augstākā latiņa, kas sniegs informāciju potenciālam ēkas pircējam vai lietotājam par šo principu ievērošanu. Tāpat šie pamatprincipi veicinās godīgāku konkurenci projektu attīstītāju starpā, jo līdz šim zaļu un ilgtspējīgu būvniecību sev varēja piedēvēt ikviens projektu attīstītājs pēc paša ieskatiem un sirdsapziņas. Īstenojot nākamo soli – ieviešot ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas sistēmu, darbus būs iespējams novērtēt izmantojot vienotu mērauklu."

Projektu attīstītāji un būvnieki atzinīgi vērtē ilgtspējīgas būvniecības perspektīvas
Kā atzina darba grupā pārstāvētā būvniecības uzņēmuma RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš: „Ilgstpējīgā būvniecība – tā ir kvalitāte ilgtermiņā, moderni risinājumi un inovācijas, kas projektam palielina arī pievienoto vērtību. Šo kritēriju un sertifikācijas izstrāde veicinās arī sabiedrības pareizu izpratni un nodrošinās tālāku ilgtstpējīgās būvniecības attīstību Latvijas nekustamo īpašumu un būvniecības nozarē."
„Man prieks, ka vienota atskaites punkta radīšanā iesaistījušies vairāki nozares eksperti un uzņēmēji, kas norāda uz sociāli atbildīgo pieeju biznesam. Galvenais sabiedrības ieguvums – cilvēki, kam ir svarīgi dzīvot un strādāt dabai draudzīgā, kvalitatīvā vidē, gūs iespēju izvērtēt un salīdzināt būvniecības piedāvājumus, pieņemot izsvērtus lēmumus, " norādīja H. Jordāns.

PRECIZĒJUMS: Ilgtspējīgas būvniecības tehnisko kritēriju izstrādes beigu termiņš precizēts – 09.09.2008.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

Top ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas sistēma

Category: Zaļas būvniecības kritērīji