Ilgtspējīgas dzīves vides attīstīšana
Apzinoties,
ka cilvēces attīstībai pastāv ekoloģiskā robeža, šodien mums
ir jābūt gataviem meklēt un pieņemt risinājumus, lai nodrošinātu
nenoplicinošu attīstību un mūsu vajadzības
varētu apmierināt, neapdraudot nākamo paaudžu eksistenci. Tālab
zaļās būvniecības pamatā ir [a]ilgtspējīgas
attīstības[/a] veicināšana, ietverot
ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.
[s]
Ilgtspējīga attīstība
Ilgtspējīga
attīstība (sustainable
development
– angļu val.) ir attīstība,
kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, vienlaikus
nekaitējot nākamajām paaudzēm.
Ilgtspējīga
dzīvesveida mērvienība ir “ekoloģiskā
pēda”, kas parāda, cik liela Zemes
platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu vajadzības ar
nepieciešamajiem dabas resursiem (pārtiku, ūdeni, gaisu,
enerģiju). Aprēķināts, ka divi hektāri ir maksimālais daudzums,
kas vidēji pienāktos
ikvienam zemeslodes iedzīvotājam. Taču jau šobrīd pasaulē
vairākos reģionos resursu patēriņš ievērojami pārsniedz šīs
robežas.
Lai sekmētu
ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu ikdienas dzīvē un
uzrunātu pēc iespējas vairāk pasaules iedzīvotāju, radīta
kustība “One planet living”. Tās desmit pamatprincipi ietver
galvenās vadlīnijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
Šie principi ir tieši attiecināmi arī uz mājokļu būvniecību
un apsaimniekošanu.
“One
planet living” principi
1. 0 ogleklis
2. 0 atkritumu
3. Nenoplicinošs transports
4. Vietēji un nenoplicinoši materiāli
5. Vietēja un nenoplicinoša pārtika
6. Nenoplicinoša ūdenssaimniecība
7. Dabiska vide un ekosistēmas
8. Kultūras mantojums
9. Vienlīdzība un godīga tirdzniecība
10. Laime un veselība
[/s]
Optimāla ēkas vietas izvēle
Sākot domāt par jaunas ēkas būvniecību, jāizvērtē, kā tā vislabāk iekļausies ainavā, kopējā vidē un transporta infrastruktūrā. Izvēlētā vieta nedrīkst apdraudēt bioloģisko daudzveidību un pastiprināt nepieciešamību pēc transporta. Ieteicams dot priekšroku jau apdzīvotai, nevis neskartai zaļajai zonai. Jāņem vērā arī objekta radīto emisiju un atkritumu (notekūdeņi, emisijas augsnē un gaisā, troksnis un smakas) utilizācijas un mazināšanas iespējas izvēlētajā vietā.
Samazināts enerģijas patēriņš
Ir vairāki faktori gan
ēkas celtniecībā, gan apsaimniekošanā, kas ļauj samazināt ēkas
enerģijas patēriņu, tādējādi būtiski palielinot tās
[a]energoefektivitāti[/a].
[s]
Alternatīvu
enerģijas avotu – vēja, saules, zemes siltuma enerģijas,
biomasas, biogāzes – izmantošana
apkurei, ūdens sildīšanai un elektroierīču darbības
nodrošināšanai
Alternatīvas
enerģijas izmantošana ļauj samazināt apkures izmaksas, ir
draudzīgāka videi (netiek izmantoti izsīkstoši resursi – nafta,
dabasgāze -, kuru patēriņš veicina piesārņojumu) un palielina
autonomiju no tradicionālo energoresursu piegādātājiem.
Uzlabota
siltumizolācija, videi draudzīgu siltumizolācijas materiālu
izmantošana bēniņu, jumta, pagraba, ārsienu konstrukciju
siltināšanā
Nozīmīgi
novērš ēkas siltuma zudumus.
Siltināšanai var izmantot dažādus materiālus, tādēļ, tos
izvēloties, ieteicams izsvērt draudzīgumu videi (ieguves avots,
vai izmantoti dabīgi, atjaunojami, pārstrādājami resursi, vai
tajos nav kaitīgu vielu u.c.).
Energoefektīvas ventilācijas
sistēmas
Nodrošina
ēkā svaigu gaisu un veselīgu mikroklimatu. Ja māja tiek
hermētiski noslēgta, ievērojami samazinās enerģijas patēriņš,
taču, neļaujot iekļūt gaisam, iekštelpu klimats būtiski
pasliktinās. Tādēļ nepieciešams izvēlēties konkrētajai ēkai
vislabāko ventilācijas risinājumu, piemēram,
–
ventilācija ar siltuma atgūšanu izplūstošā gaisa siltumu nogādā
atpakaļ apkures sistēmā, tādējādi samazinot izdevumus;
–
rekuperācijas iekārtas – no telpām izvadītais gaiss sasilda āra
gaisu, nesajaucoties ar to;
– vilkmes
ventilācija nodrošina gaisa izplūdi, savukārt logos vai sienās
iestrādātas sistēmas nodrošina pasīvo ieplūdi. Iespējams
ierīkot arī dabisko ventilācijas sistēmu, kad pa ventilācijas
ejām gaiss dabiski pārvietojas vēja un temperatūras maiņas
ietekmē.
Paaugstinātas energoefektivitātes logi
Ļauj
optimāli izmantot saules gaismu un
siltumu. Tādēļ lielāko daļu logu mājā
vēlams orientēt pret dienvidiem. Vairāk siltuma un dienasgaismas
ļaus iegūt lielāka izmēra logi. Logu
energoefektivitātei būtisks ir stiklojums un rāmja
siltumizolācijas materiāli, tādēļ ieteicams izmantot
energoefektīvus pakešu (dubultstiklu vai triju stiklu) logus ar
inerto gāzi starp kārtām un selektīvajiem jeb tā sauktajiem
zemas emisijas – caurlaidības (low-e)
– stikliem.
[/s]
Apgaismojums
Populārākās
apgaismojuma spuldzes ir kvēlspuldzes, taču tās ir ļoti
neefektīvas, jo 90% no patērētās elektroenerģijas pārvērš
siltumā un tikai 10% gaismā. Tādēļ ieteicams izmantot
kompaktās fluorescentās spuldzes, kas kalpo desmit reižu ilgāk un
ietaupa trešdaļu enerģijas. Vienīgi
jāatceras, ka tās satur dzīvsudrabu, tādēļ šīs spuldzes pēc
izdegšanas nedrīkst izmest kopējā atkritumu konteinerā – tās
ir jānogādā bīstamo atkritumu savākšanas punktos pārstrādei.
Samazināts ūdens patēriņš
Savācot un izmantojot lietus ūdeni, kā arī izvēloties ūdeni taupošas santehnikas ierīces (krānus, dušas galvas, tualetes skalošanas tvertnes), iegūsiet kvalitatīvu ūdeni mājsaimniecības vajadzībām un samazināsiet vajadzību pēc ūdens piegādes.
Samazinot ūdens patēriņu, mazinās slodze centrālās ūdens piegādes un notekūdeņu sistēmai.
Videi un veselībai draudzīgu materiālu izvēle
Izvēloties būvmateriālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā aprites cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Vēlams dot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem – koksnei, citiem biomasas produktiem, mālam u.tml.
Atjaunojamu resursu izmantošana
Tādi atjaunojami resursi kā koksne un tās pārstrādes produkti, saules un vēja enerģija, kā arī no biomasas (koksnes, salmiem, biogāzes u.c.) iegūstamā enerģija daudz mazāk kaitē videi. Tā novērš resursu noplicināšanu, vides degradāciju, atmosfēras piesārņojuma palielināšanos un ar to saistītās klimata izmaiņas.
Paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte
Pastāv vairāki risinājumi, kā nodrošināt veselīgu dzīves vidi – izvēlēties būvmateriālus, apdares un interjera materiālus, kuri ir brīvi no gaistošiem kaitīgiem savienojumiem vai kuros to līmenis ir neliels, ierīkot pārdomātus ventilēšanas risinājumus un efektīvi izmantot dienasgaismu. Šādā vidē ir patīkamāk uzturēties un vieglāk elpot, ir samazināts alerģisku slimību risks.
Novatoriski risinājumi projektēšanā un būvniecībā
Zaļās būvniecības skatījums uz attīstību nākotnē nozīmē nemitīgu tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanu, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, apkures, ventilācijas sistēmas un citus mājas būvniecības aspektus. Tomēr jaunākās tehnoloģijas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis uzlabojumu sasniegšanai. Iekārtu un apdares materiālu izvēle notiek pēc detalizētiem aprēķiniem, izstrādājot konkrētajā gadījumā vispiemērotāko risinājumu.
Share on:
