Lai mainītu atsevišķas koksnes īpašības, koku un koksnes produkciju var apstrādāt ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem. To izmantošanu regulē Eiropas Savienības un nacionālā likumdošana. Ir dažādas metodes, kas ietekmē kokmateriālu noturību, stiprību, formu, krāsu un mitruma uzsūkšanas spēju.

Ķīmiska apstrāde pret sēnīšu infekcijām un kukaiņu bojājumiem

Šāda apstrāde tiek veikta, lai koksni aizsargātu pret dažādām to bojājošām infekcijām – mikroorganismiem, kas izraisa trupi, pelējumu un zilējumu -, kā arī kukaiņiem un kokgraužiem.

Tradicionāli apstrādāšana ar koksnes aizsarglīdzekli ir bijis drošākais veids, lai iegūtu efektīvu aizsardzību pret visa veida koksni bojājošiem organismiem. Koksnes impregnēšanu un apstrādāšanu ar aizsarglīdzekļiem mēdz nošķirt. Impregnēšana notiek rūpnieciski, panākot koksnes aizsarglīdzekļa iesūkšanos dziļi koksnē. Apstrādāšanu parasti veic ar rokām, pārklājot koka virsmu ar aizsarglīdzekli.

Apstrāde aizsardzībai pret uguni

Koka aizdegšanos var aizkavēt ķīmiski – ar tā saucamo aizsarglīdzekli pret liesmām. Tam, pirmkārt, ir nozīme agrīnajā ugunsgrēka stadijā – tā tiek pagarināts laiks līdz telpas aizdegšanās brīdim. Atsevišķos gadījumos telpas aizdegšanos iespējams novērst pilnībā.

Aizsarglīdzekli pret liesmām koksnē var iestrādāt, impregnējot vai pārklājot virsmu, piemēram, ar krāsu. Visbiežāk pret liesmām izmantotās aizsargkrāsas karstumā piebriest un tādā veidā izolē koka virsmu no uguns. Impregnēšana bieži vien sniedz ilgstošu un pietiekamu aizsardzību.

Izmēru stabilizēšana

Koka rukšanas un briešanas samazināšanas metodi sauc par izmēru stabilizēšanu. Tā tiek izmantota tikai specifiskās koksnes lietojuma jomās, piemēram, lai aizkavētu vai novērstu plaisu veidošanos koka skulptūrās.

Cietības palielināšana

Salīdzinājumā, piemēram, ar ozolu, priedes un egles cietība ir relatīvi zema. Koksnes cietību var palielināt, impregnējot koksni ar plastmasas monomēriem, kas pēc tam sacietē. Koksni saspiežot, šūnu dobumi tiek sapresēti kopā un tādējādi paaugstinās blīvums. Šādi apstrādātu koksni var izmantot iekštelpās, piemēram, koka grīdās, lai mazinātu spiediena radītus bojājumus un skrāpējumus.

Apstrāde mitruma atgrūšanai

Koksni var apstrādāt, lai samazinātu tās mitruma uzsūkšanas spēju un spraugu veidošanās draudus.

Virsmas apstrāde ar sedzošu krāsu aptver vienu sistēmu ar dažādiem apstrādes veidiem, kam katram ir sava funkcija. Gruntēšanas uzdevums ir samazināt mitruma uzsūkšanas spēju, stabilizēt koka virsmu un sagatavot to nākamajam apstrādes posmam.

Ar eļļas krāsu apstrādāta virsma pietiekami labi atgrūž ūdeni. Āra apstākļos izmantotu koksni vajadzētu regulāri apstrādāt ar koka eļļu, lai novērstu tās izžūšanu, ūdens uzsūkšanu, plaisu veidošanās draudus un iekrāsojumu.

Ķīmiska iekrāsošana

Koksnes iekrāsošanu dažreiz mēdz dēvēt par ķīmisko beicēšanu. Piemēram, dzelzs vitriola šķīdums koka virsmai dod brūni pelēku toni. Virsma līdzinās novecojušam kokam, tādēļ šo metodi izmanto jauna koka patinēšanai.

Koka konstrukcijās koksne kopš seniem laikiem ir izmantota kā siltumu izolējošs pildījums. Senākos laikos tam tika lietotas zāģu skaidas vai ēveļskaidas. Šim pildījumam bija daudz labu īpašību, piemēram, pateicoties koksnes higroskopiskajām īpašībām, materiāls kalpoja kā mitruma barjera. Šodienas līdzinieks ir irdenu celulozes šķiedru izolācijas pildījums. Materiālam ir labas siltumizolācijas īpašības, un tas var tikt arī impregnēts, lai nodrošinātos pret uguni un sēnīšu infekcijām.

Saplāksnis

Saplāksnis parasti ir izgatavots no nepāra skaita kopā salīmētām finiera loksnēm. Kārtas parasti līmē kopā perpendikulāri, taisnā leņķī vienu pret otru. Saplāksnī izmantotais finieris var būt no dažādu sugu koka, dažāda biezuma un kvalitātes.

Latvija ir viena no vadošajām bērza saplākšņa ražotājvalstīm pasaulē, savukārt, piemēram, Zviedrijā galvenās saplākšņa ražošanā izmantotās koku sugas ir priede un egle. Virsmas finieri ražo arī no citu sugu kokiem, piemēram, dižskābarža, ozola, kā arī no tropiskajiem kokiem. Saplākšņa kvalitāte var būt dažāda atbilstoši tā izmantošanai. Apdarei paredzēto saplāksni šķiro pēc īpašiem noteikumiem.

Saplāksni izmanto arī betona formu apklāšanai. Šis, tā saucamais veidņu saplāksnis, no virspuses ir pārklāts ar plastikāta kārtu. Tās biezums, kā arī saplākšņa lietošana nosaka, cik reižu to var izmantot – parasti līdz 50 betonēšanas reizēm.

Trīs kārtu parkets

Gatavu grīdas klājumu izgatavo no slāņu konstrukcijas dēļiem vai plāksnēm, kas, kā likums, sastāv no trim kārtām: izturīgas virsējās finiera kārtas, koka vai skaidu plātnes kodola un pamatnes kārtas. Pēdējai, dažkārt sauktai arī par šķēršļa finieri, ir tāds pats šķiedru virziens kā izturīgajai virsmas kārtai.

Trīs kārtu parketam tā uzbūves dēļ ir mazākas mitruma svārstības nekā masīvkoka grīdām. Trīs kārtu parketu parasti nolako jau rūpnīcā. Ir arī slāņu grīdas, kuru virsmas apstrādātas citādi, piemēram, ar eļļu.

Kokšķiedras plātnes

Kokšķiedras plātnes izgatavo, termiski presējot koksnes šķiedru, turklāt to ražošanā parasti netiek izmantota līme. Atkarībā no spēka, ar kādu tiek presēta šķiedra, iegūst dažādas kokšķiedras plātnes.

Sortiments ir liels, plātnes ražo dažādos biezumos, formās un izpildījumā. Pēc blīvuma kokšķiedras plātnes iedala rūdītās, cietās, vidēji cietās un porainās.

Kokskaidu plātnes

Kokskaidu plātnes tiek izgatavotas no šķeldas, zāģskaidām un veselībai nekaitīgas sintētisko sveķu saistvielas. Ražošanā izmantojot līmi, skaidas tiek presētas lielās plātnēs. Standarta kokskaidu plātņu ražošanā skaidu savienošanai parasti tiek izmantota karbamīdlīme. Mitrumizturīgām plātnēm līme tiek pastiprināta ar melamīnu.

Ir plātnes, kas piemērotas grīdām, sienām, iekšējiem griestiem un zemgriestiem, kā arī mēbelēm un iekārtojumam. Apstākļiem ar augstu mitruma līmeni tiek izgatavotas mitrumizturīgākas skaidu plātnes.

OSB

OSB (Oriented Strand Board) ir salīdzinoši jauns produkts – kas vidējs starp kokskaidu plātni un saplāksni. Plātnes tiek ražotas, ar spiediena un siltuma palīdzību salīmējot kopā garas koka skaidas. Skaidas tuvu virspusei novietotas plātnes garenvirzienā, bet plātnes vidusdaļā – perpendikulāri garenvirzienam.

Plātnes ražo gan no skujkoku, gan lapu koku skaidām, savukārt skaidu līmēšanā izmanto fenola vai melamīna-karbamīda līmi.

Liela daļa koksnes produkcijas, kas paredzēta konstrukcijām, ir no masīvkoka, ko gatavo no kopā salīmētiem kokmateriāliem. Konstrukciju elementos var ietilpt arī cita koka produkcija vai citi materiāli, piemēram, metāls. Koksnes līmēšanā var izmantot daudz dažādu veidu līmes un līmēšanas tehnoloģijas.

Līmētā koksne un līmēti konstrukciju kokmateriāli

Par līmēto koksni dēvē konstrukciju elementus, kas izgatavoti no kopā salīmētiem slāņiem, koksnes šķiedras orientējot elementu garenvirzienā. Šim nolūkam tiek izmantota egle, bet atsevišķos gadījumos speciāliem mērķiem lieto arī priedes koksni. Tā dēvētās homogēnās līmētās koksnes visu slāņu kvalitāte ir aptuveni vienādi augsta, bet tā sauktajai kombinētajai līmētajai koksnei ļoti augsta kvalitāte ir tikai diviem vai trim ārējiem slāņiem.

Pēc slāņu skaita izdala ar L marķētu līmēto koksni un tā sauktos līmētos konstrukciju kokmateriālus. Ar L marķēto līmēto koksni, kas ir vispārpieņemts apzīmējums līmētai koksnei ar vismaz četriem slāņiem, parasti izgatavo L40 stiprības klasē, bet līmētos konstrukciju kokmateriālus (līmēts koks ar diviem vai trim slāņiem) izgatavo LK30 stiprības klasē.

Ražo gan taisnus, gan liektus elementus, parasti ar taisnstūra šķērsgriezumu. Šķērsgriezuma platumu ierobežo slāņu kokmateriāla platums (215 mm), savukārt tā augstumu līdz apmēram diviem metriem ierobežo pieejamās ēvelēšanas tehnikas aprīkojums. Garenvirzienā slāņiem ir tapu salaiduma konstrukcija, kas ļauj ražot ļoti lielus garumus (līdz pat 60 metriem). Elementa garumu praktiski ierobežo transportēšanas iespējas.

Salīdzinājumā ar atbilstošiem konstrukciju kokmateriālu elementiem līmētajai koksnei vidēji ir augstāka stiprības klase un mazāka stiprības īpašību izkliede (slāņojuma efekts). Svarīgas īpašības ir arī izmēru stabilitāte un spēja pretoties degšanai.

Kārtaini līmētie kokmateriāli (LVL)

Kārtaini līmētie kokmateriāli, kuru apzīmēšanai bieži tiek lietots amerikāņu nosaukums LVL (Laminated Veneer Lumber), ir konstrukciju materiāls, kas tuvi radniecīgs līmētai koksnei. To izgatavo industriāli, elementu formās ar taisnstūra šķērsgriezumu. Elementus galvenokārt izmanto kā sijas nesošajās konstrukcijās. Tie tiek ražoti no liela skaita kopā salīmētu priedes vai egles finiera slāņu, turklāt vairums finiera slāņu ir orientēti elementa garenvirzienā. Biezums ir 27-75 milimetri ar sešu milimetru intervālu.

Precīzāku informāciju par izmantošanu un izmēru noteikšanu var saņemt pie izgatavotāja.

Vieglie profili un vieglās sijas

Vieglajā būvniecībā tiek izmantoti un attīstīti dažādi vieglie elementi. Izplatītākie veidi ir sijas vai profili ar konstrukciju kokmateriālu uzmalām un konstrukciju saplākšņa vidusdaļu.

 

Būvniecībai paredzētos kokmateriālus var iedalīt šādās kategorijās:

• celtniecības kokmateriāli – bieži iebūvēti, koka ēkās izmantoti visvairāk

  Celtniecības kokmateriāli

  Celtniecības kokmateriāli koka ēkā veido vairāk nekā pusi no kopējā apjoma. Koka būvju nesošajās daļās izmanto kokmateriālus, kuru kvalitāte atbilst konstrukciju kokmateriāliem noteiktajām prasībām. Celtniecībā galvenokārt tiek izmantoti ēvelēti egles kokmateriāli izmantošanas mērķim atbilstošos izmēros un kvalitātē.

• konstrukciju kokmateriāli,ko izmanto nesošo konstrukciju daļās

  Konstrukciju kokmateriāli

  Nesošajās konstrukcijās jāizmanto pēc stiprības šķiroti kokmateriāli. Šķirošanai jābūt veiktai gan vizuāli, gan mehāniski. Arī tapu salaidumu kokmateriālus, ar atsevišķiem izņēmumiem, var izmantot nesošajās konstrukcijās kā konstrukciju kokmateriālus.

• apdares kokmateriāli, ko izmanto iekštelpu un ārsienu paneļiem, kā grīdas materiālu, garenfrēzētu kokmateriālu un līstes. Parasti tiem tiek izvirzītas augstas laba izskata un dizaina prasības

  Apdares kokmateriāli

  Apdares produkcijas ražošanai bieži vien izmanto augstākās kvalitātes kokmateriālus, īpaši tur, kur ir redzama virsma. Iekštelpās parasti izmanto gan priedi, gan egli, savukārt āra apstākļos – gandrīz tikai egli. Paneļu dēļus izmanto sienu un griestu apdarei gan iekštelpās, gan ēkas ārpusē.
  Kā apšuvuma dēļus ārsienām parasti izmanto zāģmateriālus, kas satur kodolkoksni (centrālie kokmateriāli). Kokmateriāli var būt zemākās šķiras. Apšuvuma dēļus ar neēvelētu virsmu var krāsot ar lielāko daļu krāsu. Ja kokmateriāla virsma ir ēvelēta, to nevajadzētu krāsot ar pigmentu krāsu (kas iegūta, sajaucot krāsas pigmentu ar ūdeni). Lai virspusē nebūtu plaisu, paneļu dēļi tiek apstrādāti tā sauktās sausās ēvelēšanas procesā. Tas nozīmē, ka kokmateriālus ēvelē pēc tam, kad tie ir izžuvuši. Garumošana notiek ar lentzāģi vai ripzāģi kopā ar profilzāģēšanu.

  Paneļiem, ko izmanto iekštelpās sienām un griestiem, vajadzētu lietot zemākās šķiras priedes vai egles kokmateriālus. Ar profilzāģēšanu, piemēram, gropēšanu, fāzēšanu vai noapaļošanu, var saražot dažādu paneļu tipus lielā izvēlē. Kokmateriālus ar ēvelētām virsmām ražo no zemākās šķiras priedes koksnes.

  Līstes no masīvkoka ražo daudz dažādos profilos un izmēros.
  Ja izmanto sedzošu krāsojumu vai pārklāšanu ar foliju, pietiekamas ir arī B šķiras līstes.

  Skujkoku masīvkoksnes grīdas segumiem izmanto gan priedes, gan egles koksni. Dažādu ražotāju koksnes kvalitāte un izskats var atšķirties. Grīdas dēļus no gludi spundētiem kokmateriāliem ražo zemākajā šķirā. Kā izejmateriāls parasti tiek izmantoti centra kokmateriāli, tā nodrošinot, ka priedes koksnes grīdas virspusē ir redzama kodolkoksne.

  Lai grīda labi saglabātu nepieciešamo mitruma saturu, ir svarīgi, lai to neieklātu telpā, pirms tajā nav sasniegta atbilstošā lietošanas stadija. Tas palīdz izvairīties no nevēlama spriegojuma vai spraugu veidošanās. Grīdas dēļu kvalitātes materiāls ir jāžāvē līdz apmēram astoņu procentu mitruma saturam.

• veidņu kokmateriāli, ko izmanto kā profilus betona konstrukciju formu iegūšanai

  Veidņu kokmateriāli

  Betona konstrukciju formu veidošanā parasti izmanto zemākas šķiras kokmateriālus nekā celtniecībā. Parasti kokmateriālus liek ar zāģēto pusi pret betonu.Veidņu kokmateriāliBetona konstrukciju formu veidošanā parasti izmanto zemākas šķiras kokmateriālus nekā celtniecībā. Parasti kokmateriālus liek ar zāģēto pusi pret betonu.

• darba sastatnēm paredzētie kokmateriāli, ko izmanto sastatņu izgatavošanai

  Kokmateriāli sastatnēm

  Sastatnēm jāizmanto kokmateriāli, kas atbilst konstrukciju kokmateriāliem izvirzītajām prasībām, un tie var būt arī lietoti.Kokmateriāli sastatnēmSastatnēm jāizmanto kokmateriāli, kas atbilst konstrukciju kokmateriāliem izvirzītajām prasībām, un tie var būt arī lietoti.

• galdniecības kokmateriāli – logu rāmji, durvis, kāpnes un interjera detaļas

  Kokmateriāli galdniecībā

  Galdniecībā kokmateriālus izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, logu rāmju, durvju, kāpņu izgatavošanai. Parasti tiek izmantota priede – gan tāpēc, ka šo koksni var apstrādāt, iegūstot augstāku kvalitāti, gan arī tāpēc, ka priedes kodolkoksne ir izturīga un piemērota izstrādājumiem, kas atrodas arī ārā, virs zemes līmeņa.

  Kokmateriālus galdniecības vajadzībām parasti sazāģē 50, 63 vai 75 mm biezumā. Platums var būt no 100 līdz 200 mm. Logu rāmju gatavošanai izmanto centra kokmateriālus, lai tajos lielākā daļa koksnes būtu kodolkoksne. Dažreiz koksne ap kodolu tiek nozāģēta. Dēli, kas satur kodolu, sauc par kodola dēli.

  Sākotnējos izmērus var ne tikai samazināt, bet arī palielināt – lielākā gabalā kopā salīmējot mazāku izmēru kokmateriālus.

  Turklāt līmēšanas tehnoloģiju izmanto, piemēram, lai lielu izmēru kokmateriāli neplaisātu. Tāpat tā ir iespējams izvairīties no tādām formas izmaiņām kā saliekšanās, savērpšanās u.c. vai samazināt to rašanās risku. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs logu rāmju un durvju ražošanā, jo šiem izstrādājumiem ir jābūt blīviem.

Visbiežāk izmantotā ir egles koksne. Izņēmums ir ēvelēti apdares kokmateriāli un galdniecības kokmateriāli, kas lielākoties ir no priedes.

Kokmateriālu izmēru precizitāti uzlabo, tos apstrādājot garenfrēzmašīnās. Noteiktas produktu grupas vienlaikus ar ēvelēšanu tiek arī profilētas.

Kokmateriālu kvalitāti bieži nosaka, tos sašķirojot tirdzniecībai saskaņā ar, piemēram, uzņēmumam specifisku šķirošanas veidu. Var tikt izmantots arī Eiropas standarts EN 1611-1 vai kokmateriālu šķirošana pēc to stiprības.

Pēdējos gados kokmateriālu šķirošana notiek atkarībā no dažādiem to izmantojuma veidiem. Produkciju apzīmē pēc tās izmantošanas mērķa un izmēriem: sienas profili – 45 x 120 mm, veidņu kokmateriāli – 45 x 95 mm vai nesošās līstes – 45 x 70 mm utt. Dažādu piegādātāju kokmateriālu kvalitāte var nedaudz atšķirties.