Mūsu mazais pārgājiens 2015

Zemkopības ministrija (ZM) izsludina jau par tradīciju kļuvušo konkursu Latvijas skolu jaunatnei „Mūsu mazais pārgājiens 2015”. Konkurss notiek jau devīto reizi. Tajā aicināti piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī […]

Izstāde Dach+Holz Vācijā

No 18. līdz 21.februārim Vācijā notiks izstāde ROOF+TIMBER jeb DACH+HOLZ International, kurā 550 dalībnieki no 26 valstīm demonstrēs jaunas tehnoloģijas un inovatīvus ražojums. Vairāk informācijas http://www.dach-holz.de

Apbalvota labākā koka ēka Igaunijā

Jau vienpadsmito gadu Igaunijā tiek apbalvoti
labākie koka arhitektūras objekti. Apbalvošana notika pēc konferences „Koks – atslēga
nākotnes dzīves videi” („Puit – homse elukeskkonna võti“ jeb "Wood – the key to living environment
of tomorrow". Galveno balvu ieguva
dzīvojamā ēkā Laulasmaal un arhitektu biroja ÖÖ-ÖÖ arhitekti -Naudas Tarmo –
Stöör , Lembit – Bear Stöör un Kätlin Ölluk . Vairāk informācija un bildes ÖÖ-ÖÖ

Mūžībā aizgājis biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns

Šā gada 18. jūlijā negaidīti mūžībā aizgājis biedrības „Zaļās mājas"
valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns. Atvadīšanās 25. jūlijā, plkst. 11:00
Siguldas kapos.

Koksnes produkti

Kokmateriālus var izmantot nesošajiem elementiem visu veidu celtnēs, kā arī apdarē un galdniecībā. Nozīmīgs ir arī koksnes lietojums finieru un plātņu rūpniecībā, piemēram, saplākšņa, OSB, finiera un kokšķiedras plātņu ražošanā.

Koksne – dabisks materiāls ilgtspējīgai attīstībai

Koksne
ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas ir atjaunojams, un
šim faktam ir svarīga loma neatjaunojamo resursu patēriņa
samazināšanas stratēģijā. Kokmateriāli jāiegūst ilgtspējīgās
mežsaimniecībās, kas pievērš uzmanību ekonomiskajiem,
sociālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Ilgtspējīgas
mežsaimniecības pārbauda, tās sertificējot ar trešās puses
organizāciju palīdzību. Latvijā, tāpat kā visā Eiropā,
izplatītākās ir FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC
(Programme for the Endorsement of Forest Certification schemes)
sertifikācijas shēmas.

Dzīves
cikla perspektīvā koksne kā celtniecības materiāls ir videi
izdevīga izvēle aspektos, kas attiecas uz dabas resursiem,
enerģijas izmantošanu, oglekļa dioksīda izmešiem un atkritumiem.

Viens
no lielākajiem draudiem mūsdienu sabiedrībai ir klimata izmaiņas,
ko izraisa siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, oglekļa
dioksīds CO₂.

Latvijā
mežu platības un koksnes apjomi palielinās, jo koksnes pieaugums
ir lielāks par izciršanas apmēru. Augošais mežs no atmosfēras
uzņem oglekļa dioksīdu, kas pēc tam uzglabājas kokmateriālā,
līdz koks sadeg vai sadalās bioloģiski, bet oglekļa dioksīds
atgriežas atmosfērā. Pēc tam to atkal uzņem citi augošie koki.

Koksnes
produkcijas un koka ēku nozīme ir vēl jo lielāka tāpēc, ka tās
uzglabā oglekļa dioksīdu ilgākā laika posmā. Izmantojot
nojaucamo ēku koka detaļas enerģijas ieguvei, klimatu ietekmējošo
gāzu apjomu var ievērojami samazināt, jo tās aizstāj arī
fosilās degvielas, piemēram, naftas, izmantošanu.

Vērtēšanas un sertificēšanas sistēmas

Pasaulē
tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē
pēc zaļās būvniecības principiem un norāda uz pakāpi, kādā
šie principi īstenoti. Iegūtais sertifikāts ir kvalitātes zīme,
kas patērētājiem un projektu attīstītājiem palīdz veidot
vienotu izpratni par zaļās būvniecības piedāvājumu mājokļu
tirgū.

Zaļās
būvniecības novērtējumu sistēmu piemēri pasaulē

LEED
(Leadership in Energy and Environmental Design)
Pieņemta
ASV un Kanādā.
BREEAM
(Building Research Establishment Environmental Assessment Method)
Pieņemta
Apvienotajā Karalistē.
CASBEE
(Comprehensive Assessment System for Building Environmental
Efficiency )
Pieņemta
Japānā.
GREEN
STAR
Pieņemta
Austrālijā.

Līdzīgu vērtēšanas sistēmu plānots ieviest arī Latvijā, iesaistīto jomu speciālistiem (būvniekiem, arhitektiem, projektu attīstītājiem, vides speciālistiem) vienojoties par vietējiem apstākļiem piemērojamiem zaļās būvniecības kritērijiem un elementiem.

Zaļās būvniecības kritēriju definēšanai biedrība “Zaļās mājas” 2007. gadā kopā ar sadarbības partneriem SIA „Colliers International”, SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, Pasaules Dabas fondu veicinājusi iesaistīto pušu diskusiju platformas izveidi. Plānots, ka radītais koncepts tālāk tiks izmantots par pamatu Latvijas zaļās būvniecības vērtēšanas sistēmai.

Ēku energoefektivitātes modeļi

Zaļajā
būvniecībā pazīstami vairāki ēku energoefektivitātes modeļi,
un dažāda tipa būvēm ir atšķirīgi energoefektivitātes
rādītāji.

Zema
enerģijas patēriņa mājas

Zema
enerģijas patēriņa būves (low-energy
buildings) definēšanā izplatītas
divas pieejas: tā dēvētās 50% un 0% enerģijas mājas (procenti
norāda enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams mājas
uzturēšanai, salīdzinot ar tradicionāli būvētām ēkām). Ēkas
ar 50% enerģijas konceptu patērē pusi no tradicionāli būvētai
ēkai nepieciešamās siltuma enerģijas. Tas tiek panākts
galvenokārt ar labāku siltumizolāciju un logu stiklojumu, kā arī
ventilācijas sistēmām ar siltuma atgriešanu.

Nulles
enerģijas mājas

Nulles
enerģijas mājas (zero-energy
buildings) ražo tikpat daudz
enerģijas, cik patērē. Šādām ēkām raksturīgi vairāki
energoefektivitātes risinājumi, atjaunojamu energoresursu –
saules, vēja u.c. – izmantošana. Tā kā enerģija vairāk tiek
saražota vasarā, turpretim lielāks tās patēriņš ir ziemā,
enerģija tiek uzkrāta, caurmērā nodrošinot vienlīdzīgu samēru
starp saražoto enerģijas daudzumu un tā patēriņu. Kaut arī
nulles enerģijas mājas spēj darboties pilnīgi autonomi, lai
nodrošinātos pret varbūtēju enerģijas patēriņa mainīgumu,
parasti tiek ieplānots pieslēgums arī vietējam energotīklam.

Ultrazemas
enerģijas mājas

Ēkas,
kas pēc apsaimniekošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa
tuvinās nulles mājas koncepcijai, tiek dēvētas par īpaši zema
enerģijas patēriņa būvēm (ultra-low-energy
buldings).

Plus
enerģijas mājas

Plus
enerģijas māju (energy-plus buildings)
plānošanas, energoefektivitātes, resursu izmantošanas principi ir
līdzīgi kā nulles enerģijas mājām, taču tajās rasti
risinājumi iegūt vairāk enerģijas, nekā nepieciešams patēriņam
vidēji gada laikā. Eiropā šāds modelis kļuvis populārs Vācijā,
kur sekmīgi realizēti vairāki šādu māju pilotprojekti.

Pasīvās
mājas

Pasīvā
māja ir ēka, kurā cauru gadu neatkarīgi no temperatūras
svārstībām ārējā vidē tiek nodrošināts
komfortabls iekštelpu klimats. To var panākt, izmantojot dažādus
alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot
iespējamos siltuma zudumus. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir
ēkas novietojumam vidē, logu izvietojumam dienvidu pusē. Par šāda
tipa ēkām mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi,
tādēļ arī tās tiek sauktas par pasīvām
(atsevišķos avotos, sniedzot nosaukuma skaidrojumu, tiek minēta
arī pasīva saules starojuma izmantošana). Dažkārt šāda tipa
būves tiek dēvētas arī par nulles enerģijas mājām.
Eiropā
pieņemtais pasīvās mājas koncepts paredz, ka enerģijas patēriņš
apkurei tajā ir 15 kWh/m². Šo ēku kopējais enerģijas
patēriņš ar telpu apsildi, karsto ūdeni un elektrību ir līdz
120 kWh/ m².