Zemkopības ministrija (ZM) izsludina jau par tradīciju kļuvušo konkursu Latvijas skolu jaunatnei „Mūsu mazais pārgājiens 2015”. Konkurss notiek jau devīto reizi. Tajā aicināti piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī […]
No 18. līdz 21.februārim Vācijā notiks izstāde ROOF+TIMBER jeb DACH+HOLZ International, kurā 550 dalībnieki no 26 valstīm demonstrēs jaunas tehnoloģijas un inovatīvus ražojums. Vairāk informācijas http://www.dach-holz.de
Jau vienpadsmito gadu Igaunijā tiek apbalvoti
labākie koka arhitektūras objekti. Apbalvošana notika pēc konferences „Koks – atslēga
nākotnes dzīves videi” („Puit – homse elukeskkonna võti“ jeb "Wood – the key to living environment
of tomorrow". Galveno balvu ieguva
dzīvojamā ēkā Laulasmaal un arhitektu biroja ÖÖ-ÖÖ arhitekti -Naudas Tarmo –
Stöör , Lembit – Bear Stöör un Kätlin Ölluk . Vairāk informācija un bildes ÖÖ-ÖÖ
"2013 Australian Timber Design Awards" uzvarētāji
Katru gadu Austrālijā tiek vērtēti labākie koka arhitektūras un
interjera darbi konkursā "2013 Australian Timber Design Award". Šogad
konkurss noritēja četrpadsmito reizi un konkursa galvenā balva piešķirta
Lend Lease projektam – augstākā modernā dzīvojamā koka ēka pasaulē Forté at Victoria Harbour Melburnā. Konkursa KATALOGS
Šā gada 18. jūlijā negaidīti mūžībā aizgājis biedrības „Zaļās mājas"
valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns. Atvadīšanās 25. jūlijā, plkst. 11:00
Siguldas kapos.
Kokmateriālus var izmantot nesošajiem elementiem visu veidu celtnēs, kā arī apdarē un galdniecībā. Nozīmīgs ir arī koksnes lietojums finieru un plātņu rūpniecībā, piemēram, saplākšņa, OSB, finiera un kokšķiedras plātņu ražošanā.
Koksne
ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas ir atjaunojams, un
šim faktam ir svarīga loma neatjaunojamo resursu patēriņa
samazināšanas stratēģijā. Kokmateriāli jāiegūst ilgtspējīgās
mežsaimniecībās, kas pievērš uzmanību ekonomiskajiem,
sociālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Ilgtspējīgas
mežsaimniecības pārbauda, tās sertificējot ar trešās puses
organizāciju palīdzību. Latvijā, tāpat kā visā Eiropā,
izplatītākās ir FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC
(Programme for the Endorsement of Forest Certification schemes)
sertifikācijas shēmas.
Dzīves
cikla perspektīvā koksne kā celtniecības materiāls ir videi
izdevīga izvēle aspektos, kas attiecas uz dabas resursiem,
enerģijas izmantošanu, oglekļa dioksīda izmešiem un atkritumiem.
Viens
no lielākajiem draudiem mūsdienu sabiedrībai ir klimata izmaiņas,
ko izraisa siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, oglekļa
dioksīds CO2.
Latvijā
mežu platības un koksnes apjomi palielinās, jo koksnes pieaugums
ir lielāks par izciršanas apmēru. Augošais mežs no atmosfēras
uzņem oglekļa dioksīdu, kas pēc tam uzglabājas kokmateriālā,
līdz koks sadeg vai sadalās bioloģiski, bet oglekļa dioksīds
atgriežas atmosfērā. Pēc tam to atkal uzņem citi augošie koki.
Koksnes
produkcijas un koka ēku nozīme ir vēl jo lielāka tāpēc, ka tās
uzglabā oglekļa dioksīdu ilgākā laika posmā. Izmantojot
nojaucamo ēku koka detaļas enerģijas ieguvei, klimatu ietekmējošo
gāzu apjomu var ievērojami samazināt, jo tās aizstāj arī
fosilās degvielas, piemēram, naftas, izmantošanu.
Pasaulē
tiek izmantotas vairākas vērtēšanas sistēmas, kas ēkas izvērtē
pēc zaļās būvniecības principiem un norāda uz pakāpi, kādā
šie principi īstenoti. Iegūtais sertifikāts ir kvalitātes zīme,
kas patērētājiem un projektu attīstītājiem palīdz veidot
vienotu izpratni par zaļās būvniecības piedāvājumu mājokļu
tirgū.
LEED
(Leadership in Energy and Environmental Design)
Pieņemta
ASV un Kanādā.
BREEAM
(Building Research Establishment Environmental Assessment Method)
Pieņemta
Apvienotajā Karalistē.
CASBEE
(Comprehensive Assessment System for Building Environmental
Efficiency )
Pieņemta
Japānā.
GREEN
STAR
Pieņemta
Austrālijā.
Līdzīgu vērtēšanas sistēmu plānots ieviest arī Latvijā, iesaistīto jomu speciālistiem (būvniekiem, arhitektiem, projektu attīstītājiem, vides speciālistiem) vienojoties par vietējiem apstākļiem piemērojamiem zaļās būvniecības kritērijiem un elementiem.
Zaļās būvniecības kritēriju definēšanai biedrība “Zaļās mājas” 2007. gadā kopā ar sadarbības partneriem SIA „Colliers International”, SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, Pasaules Dabas fondu veicinājusi iesaistīto pušu diskusiju platformas izveidi. Plānots, ka radītais koncepts tālāk tiks izmantots par pamatu Latvijas zaļās būvniecības vērtēšanas sistēmai.
Zaļajā
būvniecībā pazīstami vairāki ēku energoefektivitātes modeļi,
un dažāda tipa būvēm ir atšķirīgi energoefektivitātes
rādītāji.
Zema
enerģijas patēriņa būves (low-energy
buildings) definēšanā izplatītas
divas pieejas: tā dēvētās 50% un 0% enerģijas mājas (procenti
norāda enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams mājas
uzturēšanai, salīdzinot ar tradicionāli būvētām ēkām). Ēkas
ar 50% enerģijas konceptu patērē pusi no tradicionāli būvētai
ēkai nepieciešamās siltuma enerģijas. Tas tiek panākts
galvenokārt ar labāku siltumizolāciju un logu stiklojumu, kā arī
ventilācijas sistēmām ar siltuma atgriešanu.
Nulles
enerģijas mājas (zero-energy
buildings) ražo tikpat daudz
enerģijas, cik patērē. Šādām ēkām raksturīgi vairāki
energoefektivitātes risinājumi, atjaunojamu energoresursu –
saules, vēja u.c. – izmantošana. Tā kā enerģija vairāk tiek
saražota vasarā, turpretim lielāks tās patēriņš ir ziemā,
enerģija tiek uzkrāta, caurmērā nodrošinot vienlīdzīgu samēru
starp saražoto enerģijas daudzumu un tā patēriņu. Kaut arī
nulles enerģijas mājas spēj darboties pilnīgi autonomi, lai
nodrošinātos pret varbūtēju enerģijas patēriņa mainīgumu,
parasti tiek ieplānots pieslēgums arī vietējam energotīklam.
Ēkas,
kas pēc apsaimniekošanai nepieciešamā enerģijas patēriņa
tuvinās nulles mājas koncepcijai, tiek dēvētas par īpaši zema
enerģijas patēriņa būvēm (ultra-low-energy
buldings).
Plus
enerģijas māju (energy-plus buildings)
plānošanas, energoefektivitātes, resursu izmantošanas principi ir
līdzīgi kā nulles enerģijas mājām, taču tajās rasti
risinājumi iegūt vairāk enerģijas, nekā nepieciešams patēriņam
vidēji gada laikā. Eiropā šāds modelis kļuvis populārs Vācijā,
kur sekmīgi realizēti vairāki šādu māju pilotprojekti.
Pasīvā
māja ir ēka, kurā cauru gadu neatkarīgi no temperatūras
svārstībām ārējā vidē tiek nodrošināts
komfortabls iekštelpu klimats. To var panākt, izmantojot dažādus
alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot
iespējamos siltuma zudumus. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir
ēkas novietojumam vidē, logu izvietojumam dienvidu pusē. Par šāda
tipa ēkām mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi,
tādēļ arī tās tiek sauktas par pasīvām
(atsevišķos avotos, sniedzot nosaukuma skaidrojumu, tiek minēta
arī pasīva saules starojuma izmantošana). Dažkārt šāda tipa
būves tiek dēvētas arī par nulles enerģijas mājām.
Eiropā
pieņemtais pasīvās mājas koncepts paredz, ka enerģijas patēriņš
apkurei tajā ir 15 kWh/m². Šo ēku kopējais enerģijas
patēriņš ar telpu apsildi, karsto ūdeni un elektrību ir līdz
120 kWh/ m².
Moderni,
atjautīgi ēkas konstrukcijas, siltumizolācijas, ventilācijas un
apkures sistēmu risinājumi ļauj ievērojami samazināt mājokļa
uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu, tālab ikmēneša
izdevumi par ēkas uzturēšanu ir par 50 līdz pat 90% mazāki. Tā
kā enerģijas tarifi nemitīgi pieaug un tradicionālie kurināmie
resursi izsīkst, līdz ar to nenovēršami paliekot dārgāki, zaļi
būvēts mājoklis ir pārdomāts ieguldījums nākotnē. Tas
atmaksājas, neraugoties uz salīdzinoši lielākām būvizmaksām,
jo tiek nozīmīgi
uzlaboti [a]mājokļa
dzīves cikla[/a]
rādītāji.
[s]
Mājokļa dzīves cikls ir laiks no mājas uzbūvēšanas līdz brīdim, kad tā tiek nojaukta. Dzīves cikla rādītāji (life cycle performance) ietver ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus.
Ekonomiskajā aspektā būtiska nozīme ir izmaksām par ēkas uzbūvēšanu, kā arī apsaimniekošanu un atjaunošanu visā tās lietošanas laikā. Savukārt no ekoloģijas viedokļa ir svarīgi, kādu ietekmi ēka un tās uzturēšana atstāj uz vidi.
Ēkām, kas atbilst zaļās būvniecības kritērijiem, ir uzlaboti dzīves cikla rādītāji kā ekonomiskā, tā ekoloģiskā ziņā. Ieguldījumi mājokļa būvē un aprīkošanā ilgtermiņā sevi attaisno ar ievērojami zemākām uzturēšanas izmaksām. Savukārt gan ēkas būvniecības stadijā, gan apsaimniekošanā izvēloties videi draudzīgus, atjaunojamus resursus un risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai, tiek nodarīts krietni mazāks kaitējums videi. Tā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums, kas ir galvenais atmosfēras piesārņojuma avots. Turklāt, kad zaļā ēka savu mūžu nokalpojusi, tās nojaukšana nerada lielu kaitējumu videi un aiz sevis neatstāj lielu daudzumu cieto atkritumu, jo izmantotos materiālus var pārstrādāt vai izmantot enerģijas ieguvei.
[/s]
Pārdomātā siltumizolācija un ventilācija ļauj telpās uzturēt vienmērīgu gaisa temperatūru, pat neatkarīgi no krasām tās svārstībām ārējā vidē.
Videi draudzīgajām, apsaimniekošanā ērtajām automatizētajām apkures sistēmām apkalpošana ir minimāla (piemēram, koksnes granulu katliem) vai nav nepieciešama vispār (siltumsūkņiem, saules kolektoriem).
Būvniecībā, apdarē un interjerā bieži tiek izmantots koks – dabisks un estētisks materiāls, kas vienlaikus ir elpojošs un patīkams taustei.
Mājokļos, kas top pēc zaļās būvniecības principiem, iespējamais kaitējums cilvēkam ir samazināts līdz minimumam, izvēloties dabiskus materiālus, krāsas un interjera risinājumus. Šāda vide ir cilvēkam un dabai draudzīga un ļauj samazināt alerģijas slimību risku. Zaļajām būvēm ir raksturīgs stipri mazāks CO2 izmešu daudzums, tādējādi tās uzlabo kopējo gaisa kvalitāti.
Izvēle par labu zaļajai būvniecībai ir izvēle par labu tīrākai videi, saudzīgākai tās izmantošanai. Tā ir reāla iespēja sniegt savu ieguldījumu vides aizsardzībā, jo, dzīvojot zaļi būvētā ēkā, var mazināt atmosfēras piesārņojuma draudus un ar to saistītās klimata izmaiņas, saudzēt dabas resursus un samazināt savu kaitīgo ietekmi uz vidi.
