Iedzīvotāju aptauja atklāj neizmantotas iespējas klimata izmaiņu mazināšanā

23.10.2008

Šā
gada oktobrī pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9"
veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli
par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī iespējamajiem risinājumiem un
ikdienas paradumu maiņu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu. Aptaujas
rezultāti norāda uz iedzīvotāju atbalstu klimata izmaiņu samazināšanai,
vienlaikus iezīmējot vairākas iespējas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas
situācijas risināšanai.

92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
novērojuši klimata izmaiņas

91%
respondentu atzinuši, ka globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums
viņiem šķiet aktuāls. 92% aptaujāto atzīst, ka ir personīgi pamanījuši klimata
izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Lūgti atbildēt, kādas tieši izmaiņas pamanītas,
lielākā daļa no aptaujātajiem – 67% novērojuši, ka ziemas kļuvušas siltākas un
īsākas, 12% norāda, ka laika apstākļi vairs neatbilst gadalaikam.

„Nav vairs īstas, sniegiem bagātas ziemas. Tās
nomainījis „mūžīgais slapjdraņķis". (..) Mans bērns nezina, ko nozīmē distanču
slēpes un, ka manā bērnībā ar tādām pavadījām katru nedēļas nogali," komentē
viens no aptaujas dalībniekiem.

Izprot CO2 izmešu kaitējumu
atmosfērai, bet tikai puse aptaujāto apstiprina personīgo ieguldījumu to
samazināšanai

Kā norāda vairāki zinātniski pamatoti pētījumi, kopš
rūpnieciskās revolūcijas pirmsākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā
ir strauji pieaugušas, galvenokārt uz CO2 (oglekļa dioksīda) rēķina.* To izprot arī 90% Latvijas
iedzīvotāju, norādot, ka atmosfēras piesārņojums ir ļoti cieši saistīts vai
drīzāk saistīts ar CO2
izmešiem.

Analizējot
iedzīvotāju atbalstu un personīgo ieguldījumu izmešu daudzuma samazinājumam,
noskaidrots, ka kopumā lielākā daļa 47% mēdz veikt kādas darbības CO2 izmešu samazinājumam (12% to
attiecina uz katru dienu, 35% – reizēm). Tomēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto
– 41% uz šo jautājumu atbild noliedzoši.

Oglekļa dioksīda izmešu samazinājumu
saredz tiešā veidā, ne pastarpināti

Lūgti
brīvā formā norādīt savas darbības, ko iedzīvotāji saista ar CO2
samazināšanu, lielākā daļa aptaujāto(62% respondentu) norāda, ka lieto mazāk
vai vispār nelieto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Citas
mazāk populāras atbildes ir – nededzinu atkritumus (9%), šķiroju atkritumus
(6%) un nelietoju pūšamos dezodorantus (6%).


komentē biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, iespējams,
šādas atbildes skaidrojamas ar iedzīvotāju vizuālu izpratni, ka „jāsamazina
viss, kas acīmredzami izkūp gaisā", sākot no dezodoranta un beidzot ar rūpnīcu
dūmiem. „Šāda veida pieeja, lai gan atbalstāma, tomēr neatspoguļo visu, ko
varam darīt klimata labā. Vienkāršs piemērs: ik dienas veicam dažādus pirkumus.
Izvēles brīdī vērts padomāt, no kurienes šis produkts ir nācis, cik daudz
enerģijas ieguldīts produkta ražošanā, cik tālu tas transportēts, kā
uzglabājams un vai pēcāk ir pārstrādājams, neradot vajadzību pēc jauniem resursiem.
Visi šie faktori ietekmē to, cik liels ir izmešu daudzums, ko rada konkrētais
produkts."

Apstiprina videi draudzīgu produktu
izvēli

Pozitīvāku
skatījumu uz situāciju sniedz aptaujas fakts, kas apliecina, ka lielākā daļa
respondentu (45% gandrīz vienmēr un 10% vienmēr) iepērkoties dod priekšroku
videi draudzīgu produktu un pakalpojumu izvēlei. Lūgti norādīt, kurās produktu
grupās aptaujātie izvēlas videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus,
pārliecinoši lielākā daļa (84% no tiem aptaujātajiem, kas norādīja, ka dod
priekšroku videi draudzīgiem produktiem) atzīmē pārtiku.

„Tas, kā ietekmējam vidi, vislielākajā mērā atkarīgs
no tā, kā pārvietojamies, ko ēdam un kādās mājās dzīvojam. Kā ilgtspējīgas
būvniecības veicinātājs, vēlos izcelt tieši trešo aspektu, kam sabiedrībā
netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības," uzsver A. Bunkšis. Saskaņā ar
aptaujas datiem, tikai 28% no tiem aptaujātajiem, kuri dod priekšroku videi
draudzīgiem produktiem (kopā 55%) apstiprina, ka dod priekšroku videi draudzīgiem
būvmateriāliem.

Jāpārskata vēl neizmantotās iespējas
„Ja
mums patiesi rūp, ko aiz sevis atstājam pārvietojoties, cik kvalitatīvu un
videi draudzīgu pārtiku ēdam, mēs nevaram palikt vienaldzīgi, zinot, cik daudz
enerģijas un neatjaunojamu un nepārstrādājamu resursu tiek patērēts būvējot un
apsaimniekojot ēkas. Īpašu uzmanību tam vajadzētu pievērst publiskajā sektorā,
kur līdz šim zaļā iepirkuma politika tiek īstenota minimāli," norāda A.Bunkšis.

„Aprēķināts,
ka koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju,
lai nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.**
Latvijā, kas bagāta ar atjaunojamiem mežu resursiem, turpinām priecāties par
ēku būvi vai remontu no mākslīgiem materiāliem un apkuri, kas balstīta uz
izsīkstošiem resursiem. Šādi un līdzīgi paradoksi liek domāt, ka ierastie
priekšstati, kā reāli palīdzēt klimatam, ir jāpārskata."

*, ** Izmantoti dati
no Eiropas Parlamenta atbalstītas grāmatas
"Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares
konfederācija (CEI-Bois), 2006.

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

  Share on: