No 21.oktobra līdz 30. novembrim Rīgas centrā par nelabvēlīgajām pasaules klimata izmaiņām un koksnes produktu lietošanu kā ilgtermiņa risinājumu iedzīvotājus informēs četri 180 cm lieli koka cilvēciņi. Šī aktivitāte norisinās biedrības "Zaļās mājas" organizētās informatīvās kampaņas "Es turu zemes klimatu Cool!" ietvaros.

Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz nelabvēlīgajām pasaules klimata izmaiņām un paaugstināt cilvēku zināšanas un izpratni par meža un koksnes produktu lomu oglekļa dioksīda (CO2) piesaistē un klimata izmaiņu mazināšanā. Kampaņa tiek aizsākta Eiropas Meža nedēļas ietvaros, kad laikā no 20. līdz 24. oktobrim visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas mežu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, koksnes un atjaunojamās enerģijas nodrošināšanā.

No 21. līdz 26. oktobrim koka cilvēciņi būs aplūkojami Līvu laukumā. Vides akcijas norises laikā koka cilvēciņu figūras tiks izvietotas apmeklētākajās Rīgas centra vietās – Rātslaukumā, "Galerijā Centrs", Vērmanes dārzā un Bastejkalnā.

"Viens no būtiskākajiem pasaules klimata izmaiņu ierosinātājiem ir oglekļa dioksīda izmeši, kuru koncentrācija atmosfērā, saskaņā ar Zviedrijas Kokrūpniecības federācijas datiem, kopš 19. gadsimta vidus ir palielinājusies par apmēram 30%," stāsta biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis. „Pēdējos gados pasaules un Latvijas iedzīvotāju ikdienu arvien vairāk ietekmē globālās klimata izmaiņas. Īsākas un siltākas ziemas, postošas vētras, jūras krastu rukšana, izmaiņas zivju un putnu populācijās – tās ir tikai dažas no problēmām, ko esam jau pamanījuši."

"Novietojot koka cilvēciņus labi apmeklētās Rīgas centra vietās, vēlamies vienkāršā veidā norādīt uz koksnes lietošanu kā vienu no lielā CO2 izmešu daudzuma risinājumiem. Augoši koki absorbē CO2. Kokam pārtopot priekšmetā, piemēram, krēslā vai ēkas konstrukcijā, tas visu kalpošanas laiku uzglabā uzkrāto oglekļa dioksīdu. Koksnes materiālu izmantošana arī samazina nepieciešamību pēc citu, dabai nedraudzīgāku materiālu, izmantošanas. Koksne kā dabisks un atjaunojams resurss ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, domājot par ilgstpējīgu būvniecību un veselīgas dzīves telpas izveidi Latvijā," turpina Andis Bunkšis.

No satraukuma pie reāliem darbiem
Pirms pāris nedēļām pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9" veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām. Kā liecina pētījuma dati, 91% respondentu globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums ir aktuāls.

Vienlaikus tikai 26% respondentu atzina, ka ikdienā veic kādas darbības CO2 izmešu samazināšanai, mājokļa būvniecībai vai remontam izvēloties videi draudzīgus materiāls, nevis tādus, kas ražoti no izsīkstošiem un dabai nedraudzīgiem resursiem.

"Klimata izmaiņas ir pārāk svarīgs process, lai to risināšanu atvēlētu citiem vai atliktu uz vēlāku laiku. Aizņemti ar ikdienas jautājumu risināšanu, nereti nepamanām to, kas notiek ar vidi ap mums, " saka Andis Bunkšis. "Veicot būvniecības, remonta vai telpu iekārtošanas darbus un izvēloties koksni, ikvienam ir iespēja ietekmēt to, ka dzīvojam nepiesārņotā un vienlaikus mūsdienīgā vidē. Tā ir tālredzīga un atbildīga izvēle, domājot par pasauli, kādā dzīvosim rīt."

Papildus informācija par CO2 izmešiem un koksnes lietošanu kā risinājumu, uzsākot kampaņu, no 21.oktobra būs aplūkojama /wp-content/uploads/CO2

Kampaņu "Es turu zemes klimatu Cool!" atbalsta Meža attīstības fonds, "Aizkraukles banka", laikraksti "Diena" un "5min".

Par biedrību "Zaļās mājas"
Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Biedrības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

Atbalstot ilgtspējīgu būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finanšu sektora un dabas aizsardzības organizācijām, kā arī pašvaldībām un valsts institūcijām, veidojot daudzpusīgu skatījumu uz ilgtspējīgas būvniecības ideju iedzīvināšanu sabiedrībā. Plašāka informācija par biedrību "Zaļās mājas" – www.zalasmajas.lv

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv

 

Biedrības „Zaļās mājas" izsludinātajā atklātajā iepirkuma konkursā – informatīvas reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņas par koksni un klimata izmaiņām „Apturi klimata izmaiņas, lieto koksni!" izstrāde un realizēšana, saskaņā ar iepirkuma komisijas lēmumu uzvarējis uzņēmums „McCann-Erickson Riga".

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

Biedrība „Zaļās mājas" izsludina atklātu iepirkuma konkursu – informatīvas reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņas par koksni un klimata izmaiņām „Apturi klimata izmaiņas, lieto koksni!" izstrāde un realizēšana.

Informācija par piedāvājumu iesniegšanu

Apstiprinājums par dalību konkursā jāpiesaka līdz 26.05.08. elektroniski uz adresi: ieva.krumina@zalasmajas.lv, elektroniskā pasta vēstulē norādot pretendenta nosaukumu, biroja adresi, kontakttālruni un elektroniskā pasta adresi.

Piedāvājumu iesniegšana: piedāvājumu elektroniskā veidā vēlams iesūtīt līdz 04.06.08 plkst. 14:00 uz adresi ieva.krumina@zalasmajas.lv vai nogādāt biedrības „Zaļās mājas" birojā „Melnsila ielā 13-3 darba laikā no plkst. 9:00 līdz 12:00 un no plkst.13:00 līdz 16:00, taču šī prasība nav noteikta kā obligāta.

Piedāvājumu prezentēšana un izskatīšana: piedāvājumi tiks izskatīti komisijas sēdē 05.06.08. iepriekš precizētā laikā Rīgā, Melnsila ielā 13-3.

Sīkāka informācija par pieteikuma sagatavošanas, iesniegšanas un izvērtēšanas nosacījumiem lasāma konkursa nolikumā.

Atklāta iepirkuma konkursa „Apturi klimata izmaiņas, lieto koksni!" nolikums [Word]

Kontaktinformācija:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

2008. gada 8. maijā ar svinīgu apbalvošanu „Sapņu fabrikā", Lāčplēša ielā 101, Rīgā noslēdzās konkurss „Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007", kurā tika apbalvoti pēdējo divu gadu labākie koka arhitektūras projekti Latvijā.

Galvenās balvas ieguvējs
Konkursa „Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007" galvenā balva, goda raksts un prēmija 3000 latu apmērā piešķirta viensētas „Pūcītes" (Rīgas rajonā, Krimuldas pagastā) arhitektēm Andrai Šulcai un Lienei Griezītei.

Pēc žūrijas komisijas vērtējuma šis objekts ir veiksmīgs piemērs, kā mūsdienīgi saglabāt tradicionālās sētas principu un vienotu ansambli, plānojot ģimenes māju, tajā pašā laikā nezaudējot katras ēkas individuālo seju un funkciju. Atzinīgi vērtējama arī lieliski pārdomātā un izplānotā ēkas realizācija, kas attīstības procesā nav radījusi nepilnības un nepabeigtības sajūtu ēkas saimniekiem. Ēkas būvniecībai izmantoti ekoloģiski celtniecības materiāli. Objekts organiski iekļaujas vidē un ir daļa no Gaujas Nacionālā parka tradicionālās ainavas.

„Šajā darbā veiksmīgi savijušās vērtības, ko ietver koka arhitektūras kultūras mantojums un modernā koka arhitektūra," uzsvēra viena no svinīgajā pasākumā klātesošajām žūrijas pārstāvēm, arhitekte no Zviedrijas Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell).

Uzvarētājs nominācijā „Koka ēku atjaunošana"
Nominācijā „Koka ēku atjaunošana" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta SIA „Zaigas Gailes Birojs" arhitektiem: Zaigai Gailei, Līgai Apinei, Zanei Dzintarai, Ingmāram Atavam par atjaunoto ēku, kas pārvietota no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Rīgā Ogļu ielā 8.

Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli, balva piešķirta, izceļot vēsturiskās vides saglabāšanu Ogļu ielā, Ķīpsalā. Šī objekta atjaunošanu pamatoti var nodēvēt par ēkas izglābšanu – pārvietojot un atjaunojot vienu no retajām 18.gs koka celtnēm Rīgas priekšpilsētā, kur tā bija nolemta bojāejai, uz tai labvēlīgāku vidi Ķīpsalā. Atjaunošana veikta pārdomāti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ēka organiski papildināta ar diskrētu, detaļu kvalitātē līdzvērtīgu jaunbūvi.

Kā ziņots iepriekš, nominācijā „Koka ēku atjaunošana" finālā bija izvirzīti trīs darbi:
1. Pārvietota ēka no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Ogļu ielā 8 (Rīga, Ogļu iela 8).
SIA „Zaigas Gailes Birojs", arhitekti: Zaiga Gaile, Līga Apine, Zane Dzintara, Ingmārs Atavs
2. Atjaunots Latgales guļbūvju komplekss Rīgā, (Jaunciema 5.līnija 16A, Rīga).
SIA "Arhitekts Muižzemnieks", arhitekts Guntis Muižzemnieks.
3. Zelustes muižas (Šepmuižas) dzīvojamās ēkas rekonstrukcija, Rīga, Mazās Juglas iela 43. SIA „Avotiņš, Vincents un partneri", arhitekti: Kaspars Avotinš, Uģis Pelšs, Līga Apine, Andris Lakševics, Aigars Rečs, Vents Vīnbergs, Jānis Jefremovs, Agnese Pivore.

Uzvarētājs nominācijā „Savrupmājas"
Nominācijā „Savrupmājas" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta saliekamas tipveida vienģimenes dzīvojamās ēkas „Lāči", (Rojas pagastā, Talsu rajonā) autoram SIA „DEPO projekts" arhitektam Ervinam Krauklim.
Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli dzīvojamā ēka „Lāči" vērtējams kā moderns un ekonomisks saliekamās ģimenes mājas risinājums, ko viegli pielāgot videi un vajadzībām.

Kā ziņots iepriekš, nominācijā „Savrupmājas" finālā bija izvirzīti trīs darbi:
1. Saliekama tipveida vienģimenes dzīvojamā ēka „Lāči", Rojas pagasts, Talsu rajons.
SIA „DEPO projekts", arhitekts Ervins Krauklis.
2. Privātmāja ciematā „Trenči", Babītes pagasts, Rīgas rajons.
SIA „DEPO projekts", arhitekti: Ervins Krauklis, Mikus Grende.
3. Viensēta „Pūcītes", Rīgas rajons, Krimuldas pagasts.
Arhitektes: Andra Šulca, Liene Griezīte.

Uzvarētājs nominācijā „Sabiedriskās ēkas"
Nominācijā „Sabiedriskās ēkas" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta Dzintaru koncertzāles (Turaidas ielā 1, Jūrmalā) autoriem SIA „Arhitekta Modra Ģelža birojs" arhitektiem Modrim Ģelzim un Sandrai Laganovskai.

Pēc žūrijas komisijas atzinuma Dzintaru koncertzāle ir labs piemērs tam, ka liela mēroga publiskās būves, piemērotas daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, iespējams būvēt, izmantojot koku. Objekts sekmīgi parāda tā kontinuitāti (no uzcelšanas līdz rekonstrukcijai un restaurācijai). Šī bijusi lieliska iespēja arhitektam Modrim Ģelzim vēlreiz sevi pierādīt, restaurējot 1962. gadā paša projektēto Dzintaru koncertzāles atklātās zāles renovāciju. Arhitekts objektu ne tikai saprātīgi atjaunojis, bet arī veiksmīgi papildinājis ar koka elementiem, kā rezultātā Dzintaru koncertzāle ir viena no retajām sabiedriskajām ēkām Latvijā ar izteiktu koka dominanti.

Kā ziņots iepriekš, nominācijā „Sabiedriskās ēkas" finālā bija izvirzīti trīs darbi:
1. Autosalona servisa ēka, Kalnciema iela 168, Rīga.
SIA „Nams 3", arhitekti: Ēriks Cērpiņš, Edmunds Rimkus, Andis Špaks, Kaspars Beitāns, Ainis Beitāns.
2. „Četru spārnu iebrauktuve" Ribbes vējdzirnavās. Ceraukstes pagasts, Bauskas rajons. SIA „Xcelsior", arhitekts Artūrs Martinsons.
3. Dzintaru koncertzāle Turaidas ielā 1, Jūrmalā.
SIA „Arhitekta Modra Ģelža birojs", arhitekti: Modris Ģelzis, Sandra Laganovska.

Nominācijā „Maza budžeta būves" tika piešķirts atzinības raksts saliekamas tipveida koka karkasa paneļu mazēkas „DUO" autorei arhitektei Ingai Bruzgulei, SIA „DEPO projekts" par mazēku tirgus sektora atjaunošanu Latvijā.

Nominācijā „Ražošanas ēkas" tika piešķirts atzinības raksts Rūpnīcas Verems ("Lejas Ančupāni", Verēmu pagasts, Rēzeknes rajons) autoriem arhitektiem Ilgvaram Karlapam, SIA "Jensen Consult un Arhis Inženieri" un Mikum Lejniekam, SIA „Lejnieku projektēšanas birojs" par inovatīvu koka pielietošanu industriālajā celtnē un humānas sociālās vides attīstīšanu.

Konkursa žūrija
Konkursam pieteiktos projektus izvērtēja žūrija, kurā iesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvji. Žūrijas sastāvs:
• Jānis Lejnieks, arhitekts, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors, ilggadējs Latvijas arhitektu savienības valdes loceklis;
• Pēteris Bajārs, arhitekts, biroja India vadītājs;
• Juris Zviedrāns, arhitekts, Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents;
• Ieva Zībārte, arhitekte, publiciste, laikmetīgās arhitektūras grāmatas „Process. Kā rodas laba arhitektūra?" redaktore;
• Harijs Jordāns, biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs;
• Indreks Allmans (Indrek Allmann), Igaunijas Arhitektu savienības valdes loceklis, divkārtējs Igaunijas koka arhitektūras konkursa laureāts;
• Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell), arhitekte no Zviedrijas, pagājušajā gadā iekļauta izdevuma Wallpaper 101 pasaules izcilāko jauno arhitektu sarakstā;
• Peka Heikinens (Pekka Heikkinen) arhitekts, Somijas koka arhitektūras gada balvas žūrijas loceklis kopš 2003. gada, izdevuma par koksnes produktiem „PUU-magazine" redaktors.

Konkursa organizatori
Konkursu organizēja biedrība "Zaļās mājas" sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS „Latvijas valsts meži", Meža attīstības fondu, SIA „Osmose Latvija", AS „Riga Wood Baltic" un SIA „Raitwood Latvia". Informatīvie atbalstītāji – laikraksts „Diena", žurnāli „Latvijas Architektūra", „Latvijas Būvniecība", „Arhitektura i dizain Baltii" un „Deko".

Konkursa norise
Konkurss „Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007" tika atklāts 2007. gada 6. decembrī. Tā mērķi bija noteikt labākos aizvadīto divu gadu koka arhitektūras sasniegumus Latvijā, kā arī veicināt koka izmantošanu Latvijas arhitektūras un pilsētbūvniecības attīstībā, veidojot augstvērtīgu kultūrainavas izveidi. Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti trīsdesmit četri pieteikumi, no kuriem uz otro kārtu tika izvirzīti divdesmit. Konkursa finālam tika izvirzīti 11 objekti. Darbi pārstāvēti piecās nominācijās – sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana. Nominācijās „Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas" un „Koka izmantošana interjerā" darbi šogad netika izvirzīti. Latvijas koka arhitektūras Gada balvas konkursu paredzēts rīkot reizi divos gados.

Par biedrību „Zaļās mājas"
Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa, biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429,
e-pasts: ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

85% aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzinuši – izvēloties būvmateriālus, tie pievērš uzmanību tam, vai materiāls ir apkārtējai videi draudzīgs, liecina biedrības "Zaļās mājas" veiktais pētījums "Koka un citu būvmateriālu novērtējums un izmantošana".

Aplūkojot tieši koksnes izmantošanu, 56% respondentu atzinuši, ka, plānojot remontdarbus mājās, apsver iespēju izmantot koksni galdniecībā, grīdas virsmām un citiem nolūkiem. Savukārt 60% respondentu apsver iespēju izmantot kokmateriālus, veicot mājas paplašināšanu.

"Lai arī varētu vēlēties augstākus rādītājus, tie, nenoliedzami, norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem arvien aktuālāki kļūst vides un savas veselības aizsardzības jautājumi. Cerams, turpmākajos gados izpratne par koksnes pozitīvajām īpašībām būvniecībā tikai pieaugs, jo, kā zināms, atjaunojamie resursi daudz mazāk kaitē videi, neveicinot atmosfēras piesārņojuma palielināšanos," saka Harijs Jordāns, biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs.

Kā svarīgākās īpašības, izvēloties materiālus remontdarbiem vai būvniecībai, respondenti norāda izturīgumu (93% respondentu) un to, vai materiāli ir viegli kopjami un saglabājami (93% respondentu). Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ne mazāk svarīgi ir tas, lai būvmateriāli sniegtu mājīguma sajūtu (šim apgalvojumam piekrituši 93% respondentu).

Pētījuma dati parāda arī kokmateriālu novērtējumu, aplūkojot vairākas īpašības. 88% aptaujāto atzinuši koksni par vizuāli izskatīgu materiālu, savukārt 87% respondentu uzskata, ka koksne ir "dzīvs" materiāls. 85% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju koksni vērtē kā daudzpusīgu materiālu ar plašām izmantošanas iespējām.

31% respondentu atzīst, ka kokmateriālus izmantotu vairāk, ja tiem būtu plašākas zināšanas par šo materiālu un tā īpašībām. "Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa, veicinot informētību par videi draudzīgu būvmateriālu izmantošanu," saka Harijs Jordāns.

Igaunijas iedzīvotāji saskata koksnes izmantošanas labvēlīgo ietekmi uz klimatu, savukārt Zviedrijas iedzīvotāji – koksnes plašās izmantošanas iespējas
Iedzīvotāju viedokļu pētījumi par koksnes un citu materiālu izmantošanu būvniecībā veikti arī Igaunijā un Zviedrijā. Kā parāda pētījuma dati Igaunijā, 90% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka koksnes izmantošana ir labvēlīga klimatam. Latvijā šim apgalvojumam piekrituši par 13% mazāk respondentu.

Salīdzinot visu pētījumā iesaistīto valstu rezultātus, noskaidrots, ka respondenti no Zviedrijas visvairāk saskata koksnes plašās izmantošanas iespējas – 87% respondentu pilnībā piekrīt, ka koksne ir daudzpusīgs materiāls ar plašām izmantošanas iespējām. Savukārt Latvijā šīm apgalvojumam pilnībā piekrituši 41% respondentu un Igaunijā – 21% respondentu.

Vairāk nekā divas trešdaļas visu valstu iedzīvotāju, kas piedalījās pētījumā, piekrituši apgalvojumam, ka koksnes izmantošana var palielināt mājas vērtību. Visvairāk šim apgalvojumam piekrituši aptaujātie no Latvijas – 78%. Zviedrijā šo apgalvojumu apstiprinājuši 75% respondentu, savukārt Igaunijā – 70%.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā un Zviedrijā informētības paaugstināšana ir nozīmīgs faktors, lai veicinātu koksnes izmantošanu – 35% aptaujāto no Zviedrijas un 21% aptaujāto no Igaunijas atzīst, ka izmantotu vairāk koksni, ja tiem būtu plašākas zināšanas par šo materiālu un tā īpašībām.

Izvēloties būvmateriālus, Igaunijas un Zviedrijas iedzīvotāji visvairāk pievērš uzmanību gala rezultāta kvalitātei un mājīguma sajūtai, ko būvmateriāls sniedz. Šo valstu iedzīvotājiem ir svarīgi arī tas, lai izvēlētais materiāls būtu izturīgs un viegli kopjams.

Pētījumi Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā 2007. gada nogalē veikti starpvalstu projekta „North European Wood Promotion Network" ietvaros. Pētījumam izvēlēti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu izvēlē izmantojot nejaušās izlases metodi. Aptauja tika veikta tiešo interviju veidā. Pētījumu Latvijā pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 863 iedzīvotājus.

Par biedrību "Zaļās mājas"
Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Biedrības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

Atbalstot ilgtspējīgu būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finanšu sektora un dabas aizsardzības organizācijām, kā arī pašvaldībām un valsts institūcijām, veidojot daudzpusīgu skatījumu uz zaļās būvniecības ideju iedzīvināšanu sabiedrībā. Plašāka informācija par biedrību "Zaļās mājas" – www.zalasmajas.lv

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv

Šodien, 17. aprīlī notikušajā preses konferencē paziņoti apbalvošanai izvirzītie pretendenti konkursā „Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007". Žūrija lēmumu pieņēmusi pēc otrajai kārtai iesūtīto papildu materiālu izvērtēšanas un objektu apskates dabā.

Jau ziņots, ka konkursa „Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007" otrajā kārtai žūrija izvirzīja divdesmit darbus no trīsdesmit četriem pieteiktajiem. Darbi pārstāvēti piecās nominācijās – sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana. Nominācijās „Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas" un „Koka izmantošana interjerā" darbi otrajai kārtai šogad netika izvirzīti.

Kā preses konferencē pastāstīja žūrijas komisijas priekšsēdētājs Harijs Jordāns, objektu apskate dabā sniegusi iespēju tuvāk izzināt un salīdzināt pieteikto darbu radošos un tehniskos risinājumus koka izmantošanai arhitektūrā. Patīkama bijusi iepazīšanās arī ar namu saimniekiem, kas savas dzīves vai darba videi koka ēku izvēlējušies kā labāko iespējamo risinājumu. „Šis konkurss ļāvis pārliecināties, ka Latvijā pēdējos gados tapuši vairāki projekti, kuros efektīvi izmantota koksne un ar kuriem varam patiesi lepoties," rezumēja Harijs Jordāns. Žūrijas loceklis Pēteris Bajārs apstiprināja, ka, lai arī sākotnēji licies, ka konkursā lieli pārsteigumi nav gaidāmi, tad apskatot objektus klātienē, nākas secināt – visi nominācijām izvirzītie darbi godam pelnījuši vērību. „Nākamreiz jācer uz vēl lielāku pieteikumu aktivitāti, apliecinot, ka koka arhitektūra Latvijā attīstās gan kvalitātes, gan dažādības ziņā," vēlēja Pēteris Bajārs.

I Nominācijā „Sabiedriskās ēkas" izvirzīti:
1. Autosalona servisa ēka, Kalnciema iela 168, Rīga. Arhitekti: SIA „Nams 3", Ēriks Cērpiņš, Edmunds Rimkus, Andis Špaks, Kaspars Beitāns, Ainis Beitāns.
2. „Četru spārnu iebrauktuve" Ribbes vējdzirnavās. Ceraukstes pagasts, Bauskas rajons. Arhitekts Artūrs Martinsons, SIA „Xcelsior"
3. Dzintaru koncertzāles Turaidas ielā 1, Jūrmalā, rekonstrukcija un restaurācija. Arhitekts Modris Ģelzis, SIA „Arhitekta Modra Ģelža birojs"

II Nominācijā „Ražošanas ēkas" pēc žūrijas lēmuma tiks piešķirts atzinības raksts Rūpnīcas Verems ("Lejas Ančupāni", Verēmu pagasts, Rēzeknes rajons) autoram arhitektam Ilgvaram Karlapam, SIA "Jensen Consult Arhis Inženieri" par inovatīvu koka pielietošanu industriālajās celtnēs un humānas sociālās vides attīstīšanu.

III Nominācijā „Savrupmājas" izvirzīti:
1. Saliekama tipveida vienģimenes dzīvojamā ēka „Lāči", Rojas pagasts, Talsu rajons. Arhitekts Ervins Krauklis, SIA „DEPO projekts"
2. Privātmāja ciematā „Trenči" Babītes pagasts, Rīgas rajons. Arhitekti Ervins Krauklis, Mikus Grende, SIA „DEPO projekts"
3. Viensēta „Pūcītes", Rīgas rajons, Krimuldas pagasts. Arhitektes Andra Šulca, Liene Griezīte.

IV Nominācijā „Maza budžeta būves" pēc žūrijas lēmuma tiks piešķirts atzinības raksts saliekamas tipveida koka karkasa paneļu mazēkas „DUO" („Ledus halle", Pinķi, Babītes pagasts, Rīgas rajons) autorei arhitektei Ingai Bruzgulei, SIA „DEPO projekts" par mazēku tirgus sektora atjaunošanu Latvijā.

V Nominācijā „Koka ēku atjaunošana" izvirzīti:
1. Pārvietota ēka no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Ogļu ielā 8 (Rīga, Ogļu iela 8). Arhitekti: Zaiga Gaile, Līga Apine, Zane Dzintara, Ingmārs Atavs, SIA „Zaigas Gailes Birojs"
2. Atjaunots Latgales guļbūvju komplekss Rīgā, Jaunciema 5.līnija 16A, Rīga. Arhitekts Guntis Muižzemnieks, SIA "Arhitekts Muižzemnieks"
3. Zelustes muižas (Šepmuižas) dzīvojamās ēkas rekonstrukcija, Rīga, Mazās Juglas iela 43. Arhitekti: SIA „Avotiņš, Vincents un partneri", Kaspars Avotinš, Uģis Pelšs, Līga Apine, Andris Lakševics, Aigars Rečs, Vents Vīnbergs, Jānis Jefremovs, Agnese Pivore.

Uzvarētājus gaida balvas un naudas prēmijas
Konkursa uzvarētāju apbalvošana tiks veikta svinīgā ceremonijā, kas norisināsies 2008. gada 8. maijā Rīgā „Sapņu fabrikā" Lāčplēša ielā 101 no plkst. 18:30. Vienojoties ar konkursa atbalstītājiem – Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS „Latvijas valsts meži", Meža attīstības fondu, SIA „Osmose Latvija", AS „Riga Wood Baltic" un SIA „Raitwood Latvia", noteikts, ka katras nominācijas uzvarētājs saņems balvu, atzinības rakstu un naudas prēmiju 700Ls apmērā. No nomināciju uzvarētājiem tiks izraudzīts viens projekts, kas iegūs "Latvijas koka arhitektūras Gada balvu", atzinības rakstu un galveno prēmiju – 3000Ls.
Gada balvas saņēmējs tiks noskaidrots žūrijas fināla sēdē un paziņots svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Konkursa žūrija
Konkursam pieteiktos projektus izvērtē žūrija, kurā iesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvji – arhitekti Indreks Allmans (Indrek Allmann) no Igaunijas, Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell) no Zviedrijas, Peka Heikinens (Pekka Heikkinen) no Somijas, arhitekti no Latvijas – Jānis Lejnieks, Pēteris Bajārs, Juris Zviedrāns, Ieva Zībārte, AS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, AS "Kolonna" valdes locekle Inga Piterniece, biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns

Par konkursa organizatoriem
Latvijas koka arhitektūras Gada balvas 2006 – 2007 konkursu rīko biedrība „Zaļās mājas" sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS „Latvijas valsts meži", Meža attīstības fondu, SIA „Osmose Latvija", AS „Riga Wood Baltic" un SIA „Raitwood Latvia". Informatīvie atbalstītāji – laikraksts „Diena", žurnāli „Latvijas Architektūra", „Latvijas Būvniecība", „Arhitektura i dizain Baltii" un „Deko".

Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.
Mediju pārstāvju akreditācija apbalvošanas ceremonijai
Masu mediju pārstāvji laipni aicināti pieteikties svinīgās apbalvošanas pasākuma apmeklējumam, nosūtot šādu informāciju: vārds, uzvārds, medijs, kontakttālrunis, e-pasts uz e-pasta adresi ieva.krumina@zalasmajas.lv līdz š.g.5. maijam.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa, biedrības "Zaļās mājas" sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429, e-pasts: ieva.krumina@zalasmajas.lv