Rīga, 2.febr., NOZARE.LV. Rīt, 3.februārī, konferencē "Ilgtspējīgas būvniecības nodrošināšanas instrumenti un to ieviešanas iespējas Latvijā" spriedīs par iespējām paaugstināt būvniecības kvalitāti Latvijā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja pasākuma organizatori – biedrība "Zaļās mājas" un Banku augstskolas (BA) Biznesa un finanšu pētniecības centrs.

Biedrība "Zaļās mājas" praktiskās konferences laikā iepazīstinās ar risinājumu būvniecības kvalitātes paaugstināšanai Latvijā, informē biedrības projektu vadītāja Zane Sauka.

Risinājums tapis sadarbībā ar projekta atbalsta grupu, kurā ietilpst uzņēmumi "Re&Re", "Knauf", "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", "Saint-Gobain celtniecības produkti" un "Ramirent".

"Zaļās mājas" piedāvā pielāgot un ieviest Latvijā ilgtspējīgas būvniecības kvalitātes zīmi, kas pierādījusi sevi starptautiskā arēnā un kuras mērķis ir izcelt ilgtspējīgas būves, tādējādi komunicējot šādu ēku pievienoto vērtību to potenciālajiem lietotājiem. Šī metode paredz virkni ieguvumu videi, ekonomikai un sabiedrībai. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Vides ministriju, tas tiek finansēts no Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta līdzekļiem," stāstīja Sauka.

BA Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš norāda, ka "Zaļās mājas" Latvijā uzsākusi ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertifikācijas instrumenta izstrādi, izvēloties pieeju – pielāgot pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā Lielbritānijā izstrādāto "Building research establishment’s environmental assessment method" (BREEAM) metodoloģiju.

BREEAM pielāgošana mūsu valsts situācijai nozīmē šīs sistēmas standartu adaptēšanu Latvijas klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī esošajai likumdošanai. Latvijai piemērotu BREEAM versiju ir plānots izstrādāt 2010.gada laikā. Šim nolūkam tiks izveidotas īpašas darba grupas. Tajās paredzēts iesaistīt nozaru profesionāļus, valsts, pašvaldību un profesionālo nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Darba grupas BREEAM Latvijas ilgtspējīgas būvniecības instrumenta veidošanai uzsāks darbu 2010.gada februārī, informē Nātriņš.

Konference notiks 3.februārī "Hotel de Rome".

Plānots, ka konferenci atklās vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Paredzēts, ka konferencē ar atsevišķām uzrunām un prezentācijām uzstāsies biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, Sauka, kā arī Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs.

Konferencē paredzēta plaša diskusija ar būvniecības kompāniju, arhitektu, banku pārstāvju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvju piedalīšanos.

Konferenci vadīs Nātriņš.

Alvils Zauers  Nozare.lv 

Biedrība "Zaļās mājas" sadarbībā ar Banku augstskolas (BA) Biznesa un finanšu pētniecības centru, rīko praktisku konferenci "Ilgtspējīgas būvniecības nodrošināšanas instrumenti un to ieviešanas iespējas Latvijā".

Konference notiks 3.februārī plkst. 15:00, viesnīcā "Hotel de Rome", Rīgā.

Plānots, ka konferenci atklās vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Paredzēts, ka konferencē ar atsevišķām uzrunām un prezentācijām uzstāsies biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, biedrības "Zaļās mājas" Ilgtspējīgas būvniecības programmas vadītāja Zane Sauka, kā arī Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs.

Konferences ietvaros paredzēta plaša diskusija ar būvniecības kompāniju, arhitektu, banku pārstāvju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvju piedalīšanos.

Konferenci vadīs BA Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš.

Konference tiek rīkota sadarbībā ar Vides ministriju, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, uzņēmumu SIA „RE&RE", SIA „Knauf" atbalstam. Tā norisināsies biedrības „Zaļās mājas" projekta „Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas instrumenta izstrāde un ieviešana" ietvaros, kas ietilpst EEZ finanšu instrumenta līdzfinansētajā programmā „Vides politikas integrācijas programma Latvijā" un tiek realizēts starpniecībā ar Vides ministriju. Projekta ieviešanu atbalsta iniciatīvas grupa, kurā darbojas: SIA „RE&RE", SIA „Knauf", SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA „Ramirent", SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti".

Šā
gada oktobrī pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9"
veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli
par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī iespējamajiem risinājumiem un
ikdienas paradumu maiņu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu. Aptaujas
rezultāti norāda uz iedzīvotāju atbalstu klimata izmaiņu samazināšanai,
vienlaikus iezīmējot vairākas iespējas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas
situācijas risināšanai.

92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
novērojuši klimata izmaiņas
91%
respondentu atzinuši, ka globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums
viņiem šķiet aktuāls. 92% aptaujāto atzīst, ka ir personīgi pamanījuši klimata
izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Lūgti atbildēt, kādas tieši izmaiņas pamanītas,
lielākā daļa no aptaujātajiem – 67% novērojuši, ka ziemas kļuvušas siltākas un
īsākas, 12% norāda, ka laika apstākļi vairs neatbilst gadalaikam.

„Nav vairs īstas, sniegiem bagātas ziemas. Tās
nomainījis „mūžīgais slapjdraņķis". (..) Mans bērns nezina, ko nozīmē distanču
slēpes un, ka manā bērnībā ar tādām pavadījām katru nedēļas nogali," komentē
viens no aptaujas dalībniekiem.

Izprot CO₂ izmešu kaitējumu
atmosfērai, bet tikai puse aptaujāto apstiprina personīgo ieguldījumu to
samazināšanai
Kā norāda vairāki zinātniski pamatoti pētījumi, kopš
rūpnieciskās revolūcijas pirmsākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā
ir strauji pieaugušas, galvenokārt uz CO₂ (oglekļa dioksīda) rēķina.* To izprot arī 90% Latvijas
iedzīvotāju, norādot, ka atmosfēras piesārņojums ir ļoti cieši saistīts vai
drīzāk saistīts ar CO₂
izmešiem.

Analizējot
iedzīvotāju atbalstu un personīgo ieguldījumu izmešu daudzuma samazinājumam,
noskaidrots, ka kopumā lielākā daļa 47% mēdz veikt kādas darbības CO₂ izmešu samazinājumam (12% to
attiecina uz katru dienu, 35% – reizēm). Tomēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto
– 41% uz šo jautājumu atbild noliedzoši.

Oglekļa dioksīda izmešu samazinājumu
saredz tiešā veidā, ne pastarpināti
Lūgti
brīvā formā norādīt savas darbības, ko iedzīvotāji saista ar CO₂
samazināšanu, lielākā daļa aptaujāto(62% respondentu) norāda, ka lieto mazāk
vai vispār nelieto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Citas
mazāk populāras atbildes ir – nededzinu atkritumus (9%), šķiroju atkritumus
(6%) un nelietoju pūšamos dezodorantus (6%).

Kā
komentē biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, iespējams,
šādas atbildes skaidrojamas ar iedzīvotāju vizuālu izpratni, ka „jāsamazina
viss, kas acīmredzami izkūp gaisā", sākot no dezodoranta un beidzot ar rūpnīcu
dūmiem. „Šāda veida pieeja, lai gan atbalstāma, tomēr neatspoguļo visu, ko
varam darīt klimata labā. Vienkāršs piemērs: ik dienas veicam dažādus pirkumus.
Izvēles brīdī vērts padomāt, no kurienes šis produkts ir nācis, cik daudz
enerģijas ieguldīts produkta ražošanā, cik tālu tas transportēts, kā
uzglabājams un vai pēcāk ir pārstrādājams, neradot vajadzību pēc jauniem resursiem.
Visi šie faktori ietekmē to, cik liels ir izmešu daudzums, ko rada konkrētais
produkts."

Apstiprina videi draudzīgu produktu
izvēli
Pozitīvāku
skatījumu uz situāciju sniedz aptaujas fakts, kas apliecina, ka lielākā daļa
respondentu (45% gandrīz vienmēr un 10% vienmēr) iepērkoties dod priekšroku
videi draudzīgu produktu un pakalpojumu izvēlei. Lūgti norādīt, kurās produktu
grupās aptaujātie izvēlas videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus,
pārliecinoši lielākā daļa (84% no tiem aptaujātajiem, kas norādīja, ka dod
priekšroku videi draudzīgiem produktiem) atzīmē pārtiku.

„Tas, kā ietekmējam vidi, vislielākajā mērā atkarīgs
no tā, kā pārvietojamies, ko ēdam un kādās mājās dzīvojam. Kā ilgtspējīgas
būvniecības veicinātājs, vēlos izcelt tieši trešo aspektu, kam sabiedrībā
netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības," uzsver A. Bunkšis. Saskaņā ar
aptaujas datiem, tikai 28% no tiem aptaujātajiem, kuri dod priekšroku videi
draudzīgiem produktiem (kopā 55%) apstiprina, ka dod priekšroku videi draudzīgiem
būvmateriāliem.

Jāpārskata vēl neizmantotās iespējas
„Ja
mums patiesi rūp, ko aiz sevis atstājam pārvietojoties, cik kvalitatīvu un
videi draudzīgu pārtiku ēdam, mēs nevaram palikt vienaldzīgi, zinot, cik daudz
enerģijas un neatjaunojamu un nepārstrādājamu resursu tiek patērēts būvējot un
apsaimniekojot ēkas. Īpašu uzmanību tam vajadzētu pievērst publiskajā sektorā,
kur līdz šim zaļā iepirkuma politika tiek īstenota minimāli," norāda A.Bunkšis.

„Aprēķināts,
ka koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju,
lai nodrošinātu CO₂ samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.**
Latvijā, kas bagāta ar atjaunojamiem mežu resursiem, turpinām priecāties par
ēku būvi vai remontu no mākslīgiem materiāliem un apkuri, kas balstīta uz
izsīkstošiem resursiem. Šādi un līdzīgi paradoksi liek domāt, ka ierastie
priekšstati, kā reāli palīdzēt klimatam, ir jāpārskata."

*, ** Izmantoti dati
no Eiropas Parlamenta atbalstītas grāmatas
"Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares
konfederācija (CEI-Bois), 2006.

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv