Saeimas namā atklāta foto izstāde –

23.10.2008
archive

Category: Vides politika

23. oktobrī klātesot Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas deputātiem, biedrības "Zaļās mājas" pārstāvjiem un citiem viesiem, Saeimas nama Dzeltenajā zālē atklāta foto izstāde "Samaziniet klimata izmaiņas – lietojiet koksni!". Tajā aplūkojamas Jāņa Medņa fotogrāfijas, kurās atspoguļotas pārmaiņas dabā, kā arī risinājumi nelabvēlīgo pasaules klimata izmaiņu mazināšanā.

„Latvija ir mežu zeme, tie sedz vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas. Gan mūsu valstī, gan Eiropā kopumā koksnes izmantošanai vēl ir lielas potences. Naftas, gāzes un ogļu krājumi reiz beigsies, tādēļ jau tagad gan Eiropas, gan visas pasaules valstīm ir jādomā, kā efektīvāk izmantot dabas resursus, neatjaunojamos enerģijas avotus aizvietojot videi draudzīgākām alternatīvām – koksni, vēju, ūdeni un sauli," norāda Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

„Ar šīs izstādes palīdzību vēlējāmies interesantā veidā piefiksēt izmaiņas Latvijas dabā, tostarp nelabvēlīgās. Vienlaikus izstādes emocionālās fotogrāfijas norāda uz efektīvu un Latvijai piemērotu risinājumu klimata izmaiņu mazināšanā – mežu un koksnes produktiem, kas, gudri un tālredzīgi izmantoti, var ietekmēt to, kādā vidē dzīvosim mēs un mūsu bērni," stāsta Andis Bunkšis, biedrības "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs.

"Gatavojot šo izstādi, es vēroju Latvijas klimatu. Meklēju atbildes uz jautājumiem, kā jūtas daba Latvijā un kā mēs mākam ar to sadzīvot," par izstādes tapšanu stāsta fotogrāfs Jānis Mednis. "Savā fotogrāfa pieredzē bieži esmu saskāries ar problēmu, ka bilde nav vizuāli baudāma, ja fonā skaidri jaušams kāds priekšmets, piemēram, loga rāmis, no nedabīga
materiāla. Tas gluži vai "laužas ārā" no kopskata. Atšķirībā no mākslīgi veidotiem materiāliem, koks, tāpat kā cilvēks, ir personība ar savu dzīvesstāstu."

Izstādi "Samaziniet klimata izmaiņas – lietojiet koksni!" informatīvās kampaņas "Es turu zemes klimatu COOL!" un Eiropas Meža nedēļas (20. – 24. oktobris) ietvaros organizē biedrība "Zaļās mājas". Foto izstāde Saeimas deputātiem, darbiniekiem un Saeimas nama apmeklētājiem būs aplūkojama līdz 31. oktobrim.

Tāpat informatīvās kampaņas "Es turu zemes klimatu COOL!" ietvaros līdz 30. novembrim Rīgas centrā par nelabvēlīgajām pasaules klimata izmaiņām un koksnes produktu lietošanu kā ilgtermiņa risinājumu iedzīvotājus informē četri 180 cm lieli koka cilvēciņi. Šonedēļ koka cilvēciņi aplūkojami Līvu laukumā.

Papildus informācija par CO2 izmešiem un koksnes lietošanu kā risinājumu aplūkojama /wp-content/uploads/CO2

Kampaņu "Es turu zemes klimatu COOL!" atbalsta Meža attīstības fonds, "Aizkraukles banka", laikraksti "Diena" un "5min".

Par fotogrāfu Jāni Medni
Jānis Mednis iepriekš ir veidojis izstādes "Krasta dzīve" (2000.g.) un "Neredzamā pasaule" (2001.g.). 2006. gadā iedzīvotājiem dažādās Latvijas pilsētās bija iespēja aplūkot fotomūzikas albūma "Zaļš, Balts, Zils" izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Raimondu Tigulu. Šī izstāde izrādīta arī Igaunijā, Francijā un Šrilankā. 2007. gadā Jānis Mednis ieguva Latvijas fotogrāfijas "Latio" gada balvu, kā arī strādājis par Latvijas prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas oficiālo fotogrāfu.

Par biedrību "Zaļās mājas"
Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Biedrības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.

Atbalstot ilgtspējīgu būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finanšu sektora un dabas aizsardzības organizācijām, kā arī pašvaldībām un valsts institūcijām, veidojot daudzpusīgu skatījumu uz ilgtspējīgas būvniecības ideju iedzīvināšanu sabiedrībā. Plašāka informācija par biedrību "Zaļās mājas" – www.zalasmajas.lv


Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv

 

 

Šā
gada oktobrī pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9"
veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli
par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī iespējamajiem risinājumiem un
ikdienas paradumu maiņu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu. Aptaujas
rezultāti norāda uz iedzīvotāju atbalstu klimata izmaiņu samazināšanai,
vienlaikus iezīmējot vairākas iespējas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas
situācijas risināšanai.

92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju
novērojuši klimata izmaiņas
91%
respondentu atzinuši, ka globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums
viņiem šķiet aktuāls. 92% aptaujāto atzīst, ka ir personīgi pamanījuši klimata
izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Lūgti atbildēt, kādas tieši izmaiņas pamanītas,
lielākā daļa no aptaujātajiem – 67% novērojuši, ka ziemas kļuvušas siltākas un
īsākas, 12% norāda, ka laika apstākļi vairs neatbilst gadalaikam.

„Nav vairs īstas, sniegiem bagātas ziemas. Tās
nomainījis „mūžīgais slapjdraņķis". (..) Mans bērns nezina, ko nozīmē distanču
slēpes un, ka manā bērnībā ar tādām pavadījām katru nedēļas nogali," komentē
viens no aptaujas dalībniekiem.

Izprot CO2 izmešu kaitējumu
atmosfērai, bet tikai puse aptaujāto apstiprina personīgo ieguldījumu to
samazināšanai
Kā norāda vairāki zinātniski pamatoti pētījumi, kopš
rūpnieciskās revolūcijas pirmsākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā
ir strauji pieaugušas, galvenokārt uz CO2 (oglekļa dioksīda) rēķina.* To izprot arī 90% Latvijas
iedzīvotāju, norādot, ka atmosfēras piesārņojums ir ļoti cieši saistīts vai
drīzāk saistīts ar CO2
izmešiem.

Analizējot
iedzīvotāju atbalstu un personīgo ieguldījumu izmešu daudzuma samazinājumam,
noskaidrots, ka kopumā lielākā daļa 47% mēdz veikt kādas darbības CO2 izmešu samazinājumam (12% to
attiecina uz katru dienu, 35% – reizēm). Tomēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto
– 41% uz šo jautājumu atbild noliedzoši.

Oglekļa dioksīda izmešu samazinājumu
saredz tiešā veidā, ne pastarpināti
Lūgti
brīvā formā norādīt savas darbības, ko iedzīvotāji saista ar CO2
samazināšanu, lielākā daļa aptaujāto(62% respondentu) norāda, ka lieto mazāk
vai vispār nelieto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Citas
mazāk populāras atbildes ir – nededzinu atkritumus (9%), šķiroju atkritumus
(6%) un nelietoju pūšamos dezodorantus (6%).

Kā
komentē biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, iespējams,
šādas atbildes skaidrojamas ar iedzīvotāju vizuālu izpratni, ka „jāsamazina
viss, kas acīmredzami izkūp gaisā", sākot no dezodoranta un beidzot ar rūpnīcu
dūmiem. „Šāda veida pieeja, lai gan atbalstāma, tomēr neatspoguļo visu, ko
varam darīt klimata labā. Vienkāršs piemērs: ik dienas veicam dažādus pirkumus.
Izvēles brīdī vērts padomāt, no kurienes šis produkts ir nācis, cik daudz
enerģijas ieguldīts produkta ražošanā, cik tālu tas transportēts, kā
uzglabājams un vai pēcāk ir pārstrādājams, neradot vajadzību pēc jauniem resursiem.
Visi šie faktori ietekmē to, cik liels ir izmešu daudzums, ko rada konkrētais
produkts."

Apstiprina videi draudzīgu produktu
izvēli
Pozitīvāku
skatījumu uz situāciju sniedz aptaujas fakts, kas apliecina, ka lielākā daļa
respondentu (45% gandrīz vienmēr un 10% vienmēr) iepērkoties dod priekšroku
videi draudzīgu produktu un pakalpojumu izvēlei. Lūgti norādīt, kurās produktu
grupās aptaujātie izvēlas videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus,
pārliecinoši lielākā daļa (84% no tiem aptaujātajiem, kas norādīja, ka dod
priekšroku videi draudzīgiem produktiem) atzīmē pārtiku.

„Tas, kā ietekmējam vidi, vislielākajā mērā atkarīgs
no tā, kā pārvietojamies, ko ēdam un kādās mājās dzīvojam. Kā ilgtspējīgas
būvniecības veicinātājs, vēlos izcelt tieši trešo aspektu, kam sabiedrībā
netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības," uzsver A. Bunkšis. Saskaņā ar
aptaujas datiem, tikai 28% no tiem aptaujātajiem, kuri dod priekšroku videi
draudzīgiem produktiem (kopā 55%) apstiprina, ka dod priekšroku videi draudzīgiem
būvmateriāliem.

Jāpārskata vēl neizmantotās iespējas
„Ja
mums patiesi rūp, ko aiz sevis atstājam pārvietojoties, cik kvalitatīvu un
videi draudzīgu pārtiku ēdam, mēs nevaram palikt vienaldzīgi, zinot, cik daudz
enerģijas un neatjaunojamu un nepārstrādājamu resursu tiek patērēts būvējot un
apsaimniekojot ēkas. Īpašu uzmanību tam vajadzētu pievērst publiskajā sektorā,
kur līdz šim zaļā iepirkuma politika tiek īstenota minimāli," norāda A.Bunkšis.

„Aprēķināts,
ka koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju,
lai nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.**
Latvijā, kas bagāta ar atjaunojamiem mežu resursiem, turpinām priecāties par
ēku būvi vai remontu no mākslīgiem materiāliem un apkuri, kas balstīta uz
izsīkstošiem resursiem. Šādi un līdzīgi paradoksi liek domāt, ka ierastie
priekšstati, kā reāli palīdzēt klimatam, ir jāpārskata."

*, ** Izmantoti dati
no Eiropas Parlamenta atbalstītas grāmatas
"Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares
konfederācija (CEI-Bois), 2006.

Papildinformācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

6.oktobrī Rīgā, viesnīcā Konventa sēta (zālē Georgs) Kalēju ielā 9/11 no plkst.14.30 norisināsies biedrības „Zaļās mājas” rīkotais seminārs valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem „Zaļais iepirkums būvniecībā un apsaimniekošanā. Esošā situācija un neizmantotās iespējas”.

Seminārā tiks sniegta informācija par zaļā iepirkuma realizēšanas iespējām un nosacījumiem būvniecībā un apsaimniekošanā, zaļā iepirkuma tiesisko regulējumu un praksi, apzināti un analizēti viedokļi par barjerām, kas ierobežo tā pielietošanu.
Zaļā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos ir nozīmīga loma, jo pašreizējie ražošanas un patēriņa modeļi ir viens no galvenajiem šķēršļiem ilgtspējīgai attīstībai; valsts pārvaldes institūcijas kā būtisks tirgus ietekmētājs, veicot publiskos iepirkumus, ir līdzatbildīgs situācijas uzlabošanai. Ieviešot zaļo iepirkumu būvniecībā, valsts un pašvaldību iestādes atbalsta videi draudzīgu uzņēmumu darbību vienā no lielākajām tautsaimniecības nozarēm, kā arī sniedz pozitīvu piemēru iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Semināra rīkošana notiek pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda un Aizkraukles bankas finansiālam atbalstam.

Skatīt semināra programmu [PDF]

Interesentus lūdzam informēt par savu dalību seminārā: info@zalasmajas.lv, norādot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu līdz 3.oktobrim. Ieeja brīva.

Sīkāka informācija:
Ieva Krūmiņa,
Biedrības „Zaļās mājas" SA
un mārketinga projektu vadītāja
67327504, 29656429
eva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv

 

 

Saskaņā ar biedrības „Zaļās mājas" biedru kopsapulces lēmumu par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēts Andis Bunkšis, kurš līdz šim biedrībā vadījis un arī turpmāk pārraudzīs ilgtspējīgas būvniecības programmu.

Biedrība „Zaļās mājas" turpina aizsāktos projektus ilgtspējīgas būvniecības un videi draudzīgu būvmateriālu popularizēšanas jomā. Biedrība arī pateicas visiem, kas izteikuši līdzjūtību un skumju brīdī bijuši līdzās biedrības bijušo valdes priekšsēdētāju Hariju Jordānu mūžībā pavadot.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Krūmiņa
Biedrības „Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 67327504, 29656429
ieva.krumina@zalasmajas.lv
www.zalasmajas.lv