Category: Bez kategorijas

12.10.2007

Ieguvumi no zaļās būvniecības

  • Ieguvumi videi
  • ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,
  • gaisa un ūdens kvalitātes paaugstināšanās,
  • samazināts cieto atkritumu daudzums,
  • dabas resursu saudzēšana un nenoplicināšana.
  • Ekonomiskie ieguvumi
  • samazināti ēku ekspluatācijas izdevumi,
  • paaugstināta pievienotā vērtība,
  • atbalsts vietējiem ražotājiem un ekonomikai,
  • paaugstināta strādājošo darba produktivitāte un apmierinātība,
  • uzlaboti mājokļa dzīves cikla rādītāji (ekonomiskums visā lietošanas laikā).
  • Ieguvumi sabiedrībai
  • labāka gaisa kvalitāte,
  • paaugstināts komforta līmenis un veselīgi dzīves apstākļi,
  • mazināta liekā slodze infrastruktūrai,
  • augstāka dzīves kvalitāte.

Finansiāli ietaupījumi

Moderni,
atjautīgi ēkas konstrukcijas, siltumizolācijas, ventilācijas un
apkures sistēmu risinājumi ļauj ievērojami samazināt mājokļa
uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu, tālab ikmēneša
izdevumi par ēkas uzturēšanu ir par 50 līdz pat 90% mazāki. Tā
kā enerģijas tarifi nemitīgi pieaug un tradicionālie kurināmie
resursi izsīkst, līdz ar to nenovēršami paliekot dārgāki, zaļi
būvēts mājoklis ir pārdomāts ieguldījums nākotnē. Tas
atmaksājas, neraugoties uz salīdzinoši lielākām būvizmaksām,
jo tiek nozīmīgi
uzlaboti [a]mājokļa
dzīves cikla[/a]
rādītāji.

[s]

Kas ir mājokļa dzīves cikls un tā rādītāji?

Mājokļa dzīves cikls ir laiks no mājas uzbūvēšanas līdz brīdim, kad tā tiek nojaukta. Dzīves cikla rādītāji (life cycle performance) ietver ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus.
Ekonomiskajā aspektā būtiska nozīme ir izmaksām par ēkas uzbūvēšanu, kā arī apsaimniekošanu un atjaunošanu visā tās lietošanas laikā. Savukārt no ekoloģijas viedokļa ir svarīgi, kādu ietekmi ēka un tās uzturēšana atstāj uz vidi.
Ēkām, kas atbilst zaļās būvniecības kritērijiem, ir uzlaboti dzīves cikla rādītāji kā ekonomiskā, tā ekoloģiskā ziņā. Ieguldījumi mājokļa būvē un aprīkošanā ilgtermiņā sevi attaisno ar ievērojami zemākām uzturēšanas izmaksām. Savukārt gan ēkas būvniecības stadijā, gan apsaimniekošanā izvēloties videi draudzīgus, atjaunojamus resursus un risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai, tiek nodarīts krietni mazāks kaitējums videi. Tā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums, kas ir galvenais atmosfēras piesārņojuma avots. Turklāt, kad zaļā ēka savu mūžu nokalpojusi, tās nojaukšana nerada lielu kaitējumu videi un aiz sevis neatstāj lielu daudzumu cieto atkritumu, jo izmantotos materiālus var pārstrādāt vai izmantot enerģijas ieguvei.

[/s]

Augstāks komforta līmenis

Pārdomātā siltumizolācija un ventilācija ļauj telpās uzturēt vienmērīgu gaisa temperatūru, pat neatkarīgi no krasām tās svārstībām ārējā vidē.
Videi draudzīgajām, apsaimniekošanā ērtajām automatizētajām apkures sistēmām apkalpošana ir minimāla (piemēram, koksnes granulu katliem) vai nav nepieciešama vispār (siltumsūkņiem, saules kolektoriem).
Būvniecībā, apdarē un interjerā bieži tiek izmantots koks – dabisks un estētisks materiāls, kas vienlaikus ir elpojošs un patīkams taustei.

Veselīgāka dzīves vide

Mājokļos, kas top pēc zaļās būvniecības principiem, iespējamais kaitējums cilvēkam ir samazināts līdz minimumam, izvēloties dabiskus materiālus, krāsas un interjera risinājumus. Šāda vide ir cilvēkam un dabai draudzīga un ļauj samazināt alerģijas slimību risku. Zaļajām būvēm ir raksturīgs stipri mazāks CO2 izmešu daudzums, tādējādi tās uzlabo kopējo gaisa kvalitāti.

Apziņa par savu ieguldījumu vides saudzēšanā

Izvēle par labu zaļajai būvniecībai ir izvēle par labu tīrākai videi, saudzīgākai tās izmantošanai. Tā ir reāla iespēja sniegt savu ieguldījumu vides aizsardzībā, jo, dzīvojot zaļi būvētā ēkā, var mazināt atmosfēras piesārņojuma draudus un ar to saistītās klimata izmaiņas, saudzēt dabas resursus un samazināt savu kaitīgo ietekmi uz vidi.

12.10.2007

Zaļās būvniecības galvenie principi

Ilgtspējīgas dzīves vides attīstīšana

Apzinoties,
ka cilvēces attīstībai pastāv ekoloģiskā robeža, šodien mums
ir jābūt gataviem meklēt un pieņemt risinājumus, lai nodrošinātu
nenoplicinošu attīstību un mūsu vajadzības
varētu apmierināt, neapdraudot nākamo paaudžu eksistenci. Tālab
zaļās būvniecības pamatā ir [a]ilgtspējīgas
attīstības[/a] veicināšana, ietverot
ekoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību.

[s]

Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīga
attīstība (sustainable
development
– angļu val.)
ir attīstība,
kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, vienlaikus
nekaitējot nākamajām paaudzēm.
Ilgtspējīga
dzīvesveida mērvienība ir “ekoloģiskā
pēda”, kas parāda, cik liela Zemes
platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu vajadzības ar
nepieciešamajiem dabas resursiem (pārtiku, ūdeni, gaisu,
enerģiju). Aprēķināts, ka divi hektāri ir maksimālais daudzums,
kas vidēji pienāktos
ikvienam zemeslodes iedzīvotājam. Taču jau šobrīd pasaulē
vairākos reģionos resursu patēriņš ievērojami pārsniedz šīs
robežas.
Lai sekmētu
ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu ikdienas dzīvē un
uzrunātu pēc iespējas vairāk pasaules iedzīvotāju, radīta
kustība “One planet living”. Tās desmit pamatprincipi ietver
galvenās vadlīnijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
Šie principi ir tieši attiecināmi arī uz mājokļu būvniecību
un apsaimniekošanu.

“One
planet living” principi

1. 0 ogleklis
2. 0 atkritumu
3. Nenoplicinošs transports
4. Vietēji un nenoplicinoši materiāli
5. Vietēja un nenoplicinoša pārtika
6. Nenoplicinoša ūdenssaimniecība
7. Dabiska vide un ekosistēmas
8. Kultūras mantojums
9. Vienlīdzība un godīga tirdzniecība
10. Laime un veselība

[/s]

Optimāla ēkas vietas izvēle

Sākot domāt par jaunas ēkas būvniecību, jāizvērtē, kā tā vislabāk iekļausies ainavā, kopējā vidē un transporta infrastruktūrā. Izvēlētā vieta nedrīkst apdraudēt bioloģisko daudzveidību un pastiprināt nepieciešamību pēc transporta. Ieteicams dot priekšroku jau apdzīvotai, nevis neskartai zaļajai zonai. Jāņem vērā arī objekta radīto emisiju un atkritumu (notekūdeņi, emisijas augsnē un gaisā, troksnis un smakas) utilizācijas un mazināšanas iespējas izvēlētajā vietā.

Samazināts enerģijas patēriņš

Ir vairāki faktori gan
ēkas celtniecībā, gan apsaimniekošanā, kas ļauj samazināt ēkas
enerģijas patēriņu, tādējādi būtiski palielinot tās
[a]energoefektivitāti[/a].

[s]

Alternatīvu
enerģijas avotu – vēja, saules, zemes siltuma enerģijas,
biomasas, biogāzes –
izmantošana
apkurei, ūdens sildīšanai un elektroierīču darbības
nodrošināšanai

Alternatīvas
enerģijas izmantošana ļauj samazināt apkures izmaksas, ir
draudzīgāka videi (netiek izmantoti izsīkstoši resursi – nafta,
dabasgāze -, kuru patēriņš veicina piesārņojumu) un palielina
autonomiju no tradicionālo energoresursu piegādātājiem.

Uzlabota
siltumizolācija, videi draudzīgu siltumizolācijas materiālu
izmantošana bēniņu, jumta, pagraba, ārsienu konstrukciju
siltināšanā


Nozīmīgi
novērš ēkas siltuma zudumus.
Siltināšanai var izmantot dažādus materiālus, tādēļ, tos
izvēloties, ieteicams izsvērt draudzīgumu videi (ieguves avots,
vai izmantoti dabīgi, atjaunojami, pārstrādājami resursi, vai
tajos nav kaitīgu vielu u.c.).

Energoefektīvas ventilācijas
sistēmas

Nodrošina
ēkā svaigu gaisu un veselīgu mikroklimatu. Ja māja tiek
hermētiski noslēgta, ievērojami samazinās enerģijas patēriņš,
taču, neļaujot iekļūt gaisam, iekštelpu klimats būtiski
pasliktinās. Tādēļ nepieciešams izvēlēties konkrētajai ēkai
vislabāko ventilācijas risinājumu, piemēram,

ventilācija ar siltuma atgūšanu izplūstošā gaisa siltumu nogādā
atpakaļ apkures sistēmā, tādējādi samazinot izdevumus;

rekuperācijas iekārtas – no telpām izvadītais gaiss sasilda āra
gaisu, nesajaucoties ar to;
– vilkmes
ventilācija nodrošina gaisa izplūdi, savukārt logos vai sienās
iestrādātas sistēmas nodrošina pasīvo ieplūdi. Iespējams
ierīkot arī dabisko ventilācijas sistēmu, kad pa ventilācijas
ejām gaiss dabiski pārvietojas vēja un temperatūras maiņas
ietekmē.

Paaugstinātas energoefektivitātes logi

Ļauj
optimāli izmantot saules gaismu un
siltumu. Tādēļ lielāko daļu logu mājā
vēlams orientēt pret dienvidiem. Vairāk siltuma un dienasgaismas
ļaus iegūt lielāka izmēra logi. Logu
energoefektivitātei būtisks ir stiklojums un rāmja
siltumizolācijas materiāli, tādēļ ieteicams izmantot
energoefektīvus pakešu (dubultstiklu vai triju stiklu) logus ar
inerto gāzi starp kārtām un selektīvajiem jeb tā sauktajiem
zemas emisijas – caurlaidības (low-e)
– stikliem.

[/s]

Apgaismojums

Populārākās
apgaismojuma spuldzes ir kvēlspuldzes, taču tās ir ļoti
neefektīvas, jo 90% no patērētās elektroenerģijas pārvērš
siltumā un tikai 10% gaismā. Tādēļ ieteicams izmantot
kompaktās fluorescentās spuldzes, kas kalpo desmit reižu ilgāk un
ietaupa trešdaļu enerģijas. Vienīgi
jāatceras, ka tās satur dzīvsudrabu, tādēļ šīs spuldzes pēc
izdegšanas nedrīkst izmest kopējā atkritumu konteinerā – tās
ir jānogādā bīstamo atkritumu savākšanas punktos pārstrādei.

Samazināts ūdens patēriņš

Savācot un izmantojot lietus ūdeni, kā arī izvēloties ūdeni taupošas santehnikas ierīces (krānus, dušas galvas, tualetes skalošanas tvertnes), iegūsiet kvalitatīvu ūdeni mājsaimniecības vajadzībām un samazināsiet vajadzību pēc ūdens piegādes.

Samazinot ūdens patēriņu, mazinās slodze centrālās ūdens piegādes un notekūdeņu sistēmai.

Videi un veselībai draudzīgu materiālu izvēle

Izvēloties būvmateriālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā aprites cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Vēlams dot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem – koksnei, citiem biomasas produktiem, mālam u.tml.

Atjaunojamu resursu izmantošana

Tādi atjaunojami resursi kā koksne un tās pārstrādes produkti, saules un vēja enerģija, kā arī no biomasas (koksnes, salmiem, biogāzes u.c.) iegūstamā enerģija daudz mazāk kaitē videi. Tā novērš resursu noplicināšanu, vides degradāciju, atmosfēras piesārņojuma palielināšanos un ar to saistītās klimata izmaiņas.

Paaugstināta ēku iekšējās vides kvalitāte

Pastāv vairāki risinājumi, kā nodrošināt veselīgu dzīves vidi – izvēlēties būvmateriālus, apdares un interjera materiālus, kuri ir brīvi no gaistošiem kaitīgiem savienojumiem vai kuros to līmenis ir neliels, ierīkot pārdomātus ventilēšanas risinājumus un efektīvi izmantot dienasgaismu. Šādā vidē ir patīkamāk uzturēties un vieglāk elpot, ir samazināts alerģisku slimību risks.

Novatoriski risinājumi projektēšanā un būvniecībā

Zaļās būvniecības skatījums uz attīstību nākotnē nozīmē nemitīgu tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanu, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, apkures, ventilācijas sistēmas un citus mājas būvniecības aspektus. Tomēr jaunākās tehnoloģijas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis uzlabojumu sasniegšanai. Iekārtu un apdares materiālu izvēle notiek pēc detalizētiem aprēķiniem, izstrādājot konkrētajā gadījumā vispiemērotāko risinājumu.

12.10.2007

Kas ir zaļā būvniecība?

Zaļā būvniecība ir kompleksa pieeja būvniecības projektu plānošanā, projektēšanā, celtniecībā, iekārtošanā un uzturēšanā, kas tiecas mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un paaugstināt iedzīvotāju labklājību. Tas ir veids, kā dzīvot dabai draudzīgāk, neatsakoties no mūsdienās ierastām ērtībām un kvalitātes standartiem. Tā, radot kvalitatīvu, videi un veselībai draudzīgu dzīves telpu, tiek veicināta ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība nākotnē.

1 2 3